Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?

Nesen notikusī pirmā nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā piedalījās daļa Latvijas spožāko publiskā, privātā un nevalstiskā sektora prātu, parādīja, ka, izvirzot pavisam konkrētus tēmu blokus un uzdevumus, ļoti īsā laikā varam strukturēti nonākt pie vairākām valstiski svarīgām atziņām.

Vairāku stundu garumā, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, biznesa augstskolas Turība iniciētajā nākotnēšanas pēcpusdienā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kādās nozarēs prioritāri ir nepieciešama inovāciju attīstība; uz ko primāri jābūt orientētai Latvijas publiskās pārvaldes attīstībai; kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls; kā sokas ar inovāciju ieviešanu ražošanā; ko un kā darot, 10 gadu periodā Latvijai ir iespēja attīstīt tādu cilvēkkapitālu, kas nodrošinās stabilu un konkurētspējīgu izaugsmi Baltijas reģionā? Nākotnēšanas ideju sprints tika strukturēts piecos tēmu blokos. Par katru tēmu savu nākotnes redzējumu 10 gadu periodā pauda atšķirīgu sektoru pārstāvji. Nav šaubu, ka nopietnāku izrāvienu, risinot šos jautājumus, varam rast tikai publiskā un privātā sektora sadarbībā.

Bizness cer uz publiskās pārvaldes efektivitāti

Ir valstis, kurās nākotnēšana (angļu val. – foresight) ir reglamentēta, proti, ar to valsts pārvalde nodarbojas ikdienā. Nākotnēšana ir sistemātiska darbība zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo jomu mijiedarbības pētīšanā ilgtermiņa perspektīvā, lai apgūtu zināšanas un lietpratību, uz kurām balstīt lēmumus un rīcību sociālo, ekonomikas un vides pilnveidojumu mērķiem nākotnē. Nākotnēšanas institucionalizācija pēdējā desmitgadē vērojama Eiropas valstīs, arī Igaunijā, Lietuvā, bet pie mums valsts politikas plānošanā pagaidām vēl netiek sistemātiski izmantota. Šā gada martā savu darbību sāka domnīca LaSER (Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts), un pirmais pētījums ir paraugs nākotnēšanas metodei, jo analizē Latvijas attīstības scenārijus.

Ja darbības tiek veiktas mērķtiecīgi, tas ir viens no rīkiem, kā sasniegt daudz labākus rezultātus dažādās jomās.

Ja publiskā sfēra būs pietiekami efektīva (lielas cerības uz jauno Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu efektivitātes veicināšanā valsts pārvaldē), valsts kopumā var cerēt uz straujāku, tai skaitā eksporta kā ekonomikas virzītājspēka attīstību. Mums priekšā daudzu birokrātisko šķēršļu un lieko darbību atmešana, ir skaidrs, ka privātais sektors arī ir šo pārmaiņu galvenais rosinātājs un dzinējspēks, tomēr bez sadarbības ar publisko sektoru uz priekšu netiksim.

Beigsim runāt, ka “viss ir slikti”!

Par daudz esam iestrēguši tajā, ka “viss ir slikti”. Nākotnēšanas pēcpusdiena pierādīja, ka biznesa elite var satikties ar augstākās valsts pārvaldes vadību, lai rastu atbildes uz jautājumu – kas mums šodien ir jāizdara, lai varam piepildīt nākotni tā, kā mēs gribam? Regularitātei ir nozīme, lai cilvēki pierastu pie vīzijas, pie vizionēšanas kā process, nevis stāvēšana uz vietas.

Strauji mainīgajā pasaulē šodiena jau ir vakardiena. Piemēram, mēs studiju programmas veidojam nākotnes, nevis šodienas studentam, jo tas jau ir nokavēts. Nevis kritizēt šī brīža situāciju, bet domāt par nākotni, ko jau dara mūsu uzņēmumi, eksportu sasaistot ar zinātni un inovāciju iespēju. Latvijā ir daudz labu piemēru, tādu kā Sakret, MikroTik, Madara Cosmetics, neizmantots potenciāls ir arī mūsu jaunuzņēmumi, savukārt Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns, kurš ir uzņēmies jauniešu iedvesmošanu, ir attīstījis apjomīgu nākotnes virzienu uzņēmējdarbības attīstībai.

Godīga konkurence eksportspējā arī ir svarīgs faktors. To, ko var izdarīt privātais sektors, valsts pārvaldei nav jādara. Ir cerība, ka sadarbībā ar valsts pārvaldi un ņemot vērā Konkurences padomes atzinumus, var nonākt pie sadarbības modeļa.

Kamēr nākotnēšana Latvijā vēl nav valstiski iedibināta rīcība, mēs vismaz varam caur brīvprātīgu iesaisti veidot nākotni, dažādu jomu pārstāvjiem vismaz reizi gadā tiekoties. Cilvēki grib dzīvot nākotnē, nevis pagātnē. Izdzīvo vizionāri, kas spēj redzēt tālāk par 10 gadiem. Jebkura krīze, jebkuri kari kādreiz beidzas, un ir jāplāno, kā dzīvosim pēc tam. Bet jāplāno ir šodien, lai rītdien varam ķerties pie realizācijas!

 

Autore ir profesore, biznesa augstskolas Turība rektore

The post Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību? appeared first on IR.lv.