IR

Daudzi rīdzinieki pauž sašutumu par izmaiņām Zigfrīda Annas Meirovica bulvāra un Kaļķu ielas krustojumā jeb Vecrīgas pievārtē, lūkojoties no Brīvības pieminekļa puses. Vietā, kur agrāk bija izvietoti puķu podi, uzslieta paceļama barjera. Sašutumam ir pamats, jo tā patiešām izskatās pēc durvīm priekšā novietota slotaskāta, kas vēsta: “Atvainojiet, šobrīd neviena nav mājās!” No vienas puses, vēstījumam ir pamats, jo daudzas Kaļķu ielas ēkas jau ilgāku laiku stāv tukšiem skatlogiem un pauž zināmu bezcerību. Читать дальше...

Francija nonākusi uzmanības centrā pēc tam, kad galēji labējie guvuši lielus panākumus un prezidents Emanuels Makrons izsludinājis pirmstermiņa vēlēšanas.

Lai uzceptu pankūkas, vajag pienu, olas un miltus, turklāt noteiktās proporcijās. Palielinot tikai piena vai olu, vai miltu apjomu, ir iespējams uzcept vairāk pankūku. Taču diez vai tādā gadījumā pieaugs to ēdāju gūtā labsajūta, jo kvalitāte būs pasliktinājusies – pankūkas būs par mīkstu vai cietu, biezu vai plānu. Šī elementārā patiesība tiek aizmirsta, runājot par banku darbību un reālās jeb nefinanšu ekonomikas nodrošinājumu ar naudu kopumā.

Neparasti spraigas un interesantas izvērtušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Dažām partijām rezultāts ir negaidīti labs, citām nepatīkami slikts. Tiesa, pazīstot politiskā lauciņā aktīvos darboņus, neviens tur publiski neatzīs, ka zems vēlētāju atbalsts mazina viņu pašapziņu vai pārliecību, ka runā visas tautas vārdā. Katrā gadījumā, politikas vērotājiem par sestdienas balsojumu netrūkst sakāmā, un vai tad Šķiltava šajā ziņa atpaliks no citiem? Protams, ka nē! Mums bija, ir un būs, ko teikt.

Žurnāls Ir intervē jauno Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu (52), kurš sevi iezīmējis ar diviem skandāliem: drošības likumu grozījumiem Aigara Kalvīša valdības laikā un noklausīšanās sarunām lidostā Rīga. Sportā viņš nāk no Handbola federācijas. Kādus pārmaiņu plānus viņš kaļ?

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi no IKP[1] ir augstākie starp Baltijas valstīm. Pēdējie pieejamie Eiropas Komisijas dati par 2022. gadu rāda, ka Lietuvā NĪN ir 0,3%, Igaunijā 0,2%. Savukārt Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un  Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP.

Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.

Lai no viena cilvēka izsūktu visas asinis, vajag 1,2 miljonus odu. Bet, lai cilvēku izvestu no pacietības, pietiek ar vienu.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību un pieprasījumu pēc skaistām bildēm daudzi pat nenojauš, ka tieši ar to nodarbojas, saka Linda Vilmansone. Viņa ir ēdienu stiliste — skaisti noformē ēdienus un dažādus produktus fotografēšanas un filmēšanas vajadzībām, «ēdiena valodā» skatītājiem izstāstot kāda zīmola vai produkta stāstu. Ēdiens ir viņas mīlestība kopš bērnības. Linda ne tikai parāda to tā, ka mutē saskrien siekalas, bet reizēm gatavo arī pati. 

Galēji labējā Alternatīva Vācijai sevi pasniedz kā patriotisku partiju, taču nesen atklātie fakti drīzāk mudina domāt, ka viņi ir savas valsts nodevēji. Izskatās, ka partijas atbalstītājiem tas īpaši nerūp, jo nupat notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā ievērojami palielinājusi savu pārstāvniecību