World News in Latvian

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja Covid pandēmija. Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus, kā veikt darbus attālināti, un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu... Читать дальше...

Šodien, Valsts valodas dienā, varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu. Krievijas okupācijas laikā mums bija attīstīta latviešu valodas akadēmiskā pētniecība, grāmatniecība, valodas zinātne... Читать дальше...

Izvēlēties studiju virzienu un karjeras ceļu bieži vien ir izaicinoši, īpaši, ja apkārtējie jau izveidojuši noteiktu priekšstatu un gaidas, taču mūsdienās iespēju loks ir tik plašs, ka var apvienot vairākas nozares, veidojot unikālu karjeras ceļu. Galvenais – domāt plaši, uzstādīt augstus mērķus un neļauties stereotipiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek organizēti dažādi projekti ar mērķi veicināt sieviešu interesi un vēlmi studēt un uzsākt karjeru kādā no STEM jomām, īpaši uzsverot inženierzinātnes. Читать дальше...

Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām – šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro... Читать дальше...

Itālija plāno atvieglot savus stingros pilsonības likumus. Bet kā ir pārējā Eiropā?

Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet joprojām to jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.

Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuri tiek piekrāpti un apzagti. Un par tiem, kuri tiek savervēti krāpniekiem palīgos, taču beigās nonāk uz apsūdzēto sola. Tā ir realitāte šobrīd Latvijā, kur katru gadu no iedzīvotājiem tiek izkrāpti miljoni eiro. Žurnāliste Ieva Jakone izpētījusi, kā krāpniekiem izdodas tik daudzus ievilināt savās lamatās. Kā sevi no tā pasargāt?

Nodibinājums Hospiss LV atzinīgi novērtē to, ka Valsts kontrole (VK) ir pievērsusi uzmanību paliatīvās aprūpes jomai. Sagatavotais revīzijas ziņojums balstās liela apjoma datos, kuri pierāda VK secinājumus. Mūsu organizācijai iespēja iepazīties ar šiem datiem ir ļoti būtiska, jo ikdienā sabiedriskajām organizācijām nav piekļuves daudziem datiem. Turpmāk šo ziņojumu varēsim izmantot, lai pamatotu arī Hospiss LV jau iepriekš izteiktos priekšlikumus ministrijām un politiķiem.

Dažādības vadības īstenošanas priekšrocības organizācija sāk izjust brīdī, kad dažādību izprot nevis kā modes lietu, bet kā apzinātu un mērķtiecīgu darbību kopumu, kas dod rezultātus visām iesaistītajām pusēm. Dažādība ir tik plašs jēdziens, ka dažkārt par to sanāk runāt pārāk abstrakti, taču ieguvumi ir pavisam reāli un praktiski. Lūk, piecas pierādītas priekšrocības, kuras novērtē organizācijas Latvijā un pasaulē, kas dažādību atpazinuši kā iespēju, nevis ierobežojumu savu mērķu sasniegšanai.

The post Kamikadze appeared first on IR.lv.