Darba tirgū mūs aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet cilvēki, kuri prot to pielietot

Attīstoties mākslīgajam intelektam, nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tai skaitā mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.

IT nozares attīstība un mākslīgā intelekta uzvaras gājiens ietekmē daudzas jomas – medicīnu, celtniecību, loģistiku, lietvedību u.c. Lielākā vai mazākā mērā, bet tas skar visus, un, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, ir jāseko līdzi tendencēm. Te gan nevajadzētu pārprast – visiem nav jāapgūst tehnoloģijas un mākslīgais intelekts padziļināti, un visiem arī nav jākļūst par programmētājiem un IT speciālistiem, tomēr vismaz pamata zināšanas ne tikai palīdzēs noturēties darba tirgū, bet arī sekmēs produktivitāti, palīdzēs taupīt laiku un citus resursus.

Par robotiem, kas aizstās cilvēku, runāja jau pirms desmitiem gadu

Daudzviet tiek diskutēts, vai mākslīgais intelekts aizstās vienu vai otru profesiju? Gribētos uzsvērt, ka tēze par to, ka roboti varētu aizstāt cilvēkus, ir diezgan sena. Par to sāka runāt jau manā bērnībā, kad tikai ziņās redzējām, kā ASV vai Ķīnā parādās pirmie roboti. Ir pagājuši jau vairāki gadu desmiti un, lai gan roboti un mākslīgais intelekts ir attīstījies, tomēr aizvien ir profesijas, kas ir nemainīgas jau simtiem gadu. Piemēram, dzīvojot Lielbritānijā, pievērsu uzmanību miesnieku veikaliem un šai profesijai kopumā – tā nav būtiski mainījusies, tomēr arī tajā ar tehnoloģijām var ietaupīt laiku, piemēram, veicot automatizētu piegāžu uzskaiti, veidojot klientu datubāzi utt.

Tādā līmenī, kādā šobrīd darbojas mākslīgais intelekts, mēs varam izmantot to kā konsultantu, kā palīgrīku, nekrītot panikā, ka tas mūs aizstās. Patiesībā darba tirgū mūs var aizstāt nevis mākslīgais intelekts, bet gan cilvēki, profesionāļi, kuri būs gājuši līdzi laikam un apguvuši tehnoloģijas. Piemēram, es mācos darboties ar datu apstrādes rīku Microsoft Power BI – tā kā šī programma nepārtraukti pilnveidojas, arī es turpinu to apgūt. Ja pārtraukšu sekot līdzi tendencēm, kādā brīdī mani var izkonkurēt kolēģi, kuri šo rīku būs apguvuši labāk. Domājot par konkurētspēju darba tirgū, jāuzsver, ka prasība prast pielietot dažādus mākslīgā intelekta rīkus aizvien biežāk sāk parādīties darba sludinājos daudzās Eiropas valstīs.

Sākumā vajadzīgs atbalsts un iedrošinājums

Pašlaik veidojas liela plaisa starp cilvēkiem, kuri steidzas apgūt tehnoloģijas un mākslīgo intelektu, un tiem, kuri nevēlas to pieņemt. Lai mazinātu bailes no tehnoloģijām, es ieteiktu vismaz pamēģināt. Nav jāmetas uzreiz ar galvu iekšā tehnoloģiju pasaulē, var sākt ar pamatiem, ar vienkāršāko rīku apguvi, pārliecinoties, kā tas var atvieglot ikdienu un darbu. Piemēram, mana vecmamma vienmēr devās uz banku, lai apmaksātu rēķinus, pāriešana uz internetbanku prasīja laiku. Sākumā bija nepieciešams mans atbalsts un līdzdalība, bet tagad viņa var veikt rēķinu apmaksu internetbankā bez manas palīdzības.

Manuprāt, sperot pirmos soļus tehnoloģiju iepazīšanā, ir svarīgs atbalsts un padoms no kāda, kurš jau pārzina šo jomu. Tas var būt zinošāks kolēģis vai ģimenes loceklis, taču var izmantot arī profesionāļu atbalstu, piemēram, dažādus kursus, ko piedāvā arī Eiropas Tālmācības centrs. Kursi ir labs veids, kā sākt iepazīt tehnoloģiju pasauli arī tad, ja nekas nav zināms par datu analīzi, mākslīgo intelektu vai digitālo mārketingu. Mācību programmas tiek veidotas, ņemot vērā, ka dalībnieki nāk no dažādām nozarēm, ar atšķirīgu priekšzināšanu līmeni.

Angļu valodas nezināšana nav šķērslis

Zinu, ka daudzus attur bažas par angļu valodas prasmēm – šeit gan uzreiz vēlētos uzsvērt, ka vairs nav 2000. gadu sākums, kad visi digitālie rīki un platformas bija pieejami tikai angļu valodā. Pašlaik ļoti daudz resursi ir pieejami arī latviešu valodā, piemēram, gandrīz jau visiem zināmais ChatGPT “runā” ļoti labā latviešu valodā. Turklāt ir būtiski attīstījušies arī tulkošanas rīki, piemēram, Google Translate, DeepL u.c. Tulkojums ir pietiekami labs, lai varētu saprast domu, un ar šo tulkošanas instrumentu palīdzību izmantot arī citas tehnoloģiju piedāvātās iespējas.

Analizēt izdevumus vai rakstīt e-pastus

Ja kāds vēl šaubās, vai tiešām ir vērts mācīties un apgūt tehnoloģijas, jāuzsver, ka, piemēram, jau pieminētā datu apstrāde var noderēt daudz biežāk, nekā varētu šķist. Ar datu apstrādes rīkiem var piefiksēt savus ikdienas izdevumus, tēriņus un veikt analīzi, lai noskaidrotu, kā un kur veiksmīgāk varētu ietaupīt. Savukārt vienu no populārākajiem rīkiem – ChatGPT – var izmantot, lai rakstītu e-pastus. Ja kādreiz plašākus e-pastus, piemēram, uzņēmuma vadībai rakstīju 10 vai 15 minūtes, tagad dažās minūtēs sagatavoju uzmetumu un dodu uzdevumu ChatGPT pielāgot tekstu, atbilstoši tam, kas būs saņēmējs. Ar mākslīgā intelekta rīkiem var ģenerēt attēlus, piemēram, lai ilustrētus tekstus vai veidotu interesantākas prezentācijas. Tāpat ir dažādas iespējas ģenerēt jaunus audio failus, ko var izmantot video veidošanā u.tml., neraizējoties par to, ka, izmantojot kādu jau pastāvošu audio, var tikt pārkāptas autortiesības.

Tehnoloģijas ir šeit uz palikšanu, tās ir mainījušas darba tirgu, un attīstās nepārtraukti, tāpēc arī mums ir jāmācās visu mūžu. Tas vienkārši ir jāpieņem un vismaz jāpamēģina mācīties, lai saglabātu konkurētspēju un ietu kopsolī ar laiku, neraugoties uz izvēlēto nozari un profesiju.

 

Autors ir Eiropas Tālmācības centra pasniedzējs

The post Darba tirgū mūs aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet cilvēki, kuri prot to pielietot appeared first on IR.lv.