Kas rada konkurenci IT nozarē?

Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darbaspēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Līdz ar to var teikt, ka šis ir darba devēju gads, – respektīvi, mēs izvēlamies, kuri pie mums strādās, nevis otrādi. Šogad nevienu reizi neesam izmantojuši ārpakalpojumu, lai atrastu jaunus darbiniekus – tikai darba sludinājumu portālus, un ar to palīdzību arī pieņēmuši darbā vajadzīgos speciālistus.

Lai arī paši mākslīgo intelektu izmantojam gan uzņēmuma iekšējām vajadzībām, gan arī sniedzot ārpakalpojumus saviem klientiem, pagaidām vēl darba sludinājumos neesam darbiniekam vajadzīgo prasmju prasībās minējuši, ar kādiem mākslīga intelekta rīkiem viņam vajadzētu spēt strādāt. Iespējams, ka drīz tas būs nepieciešams. Esam redzējuši, ka IT jomas kolēģi tā nereti dara. Tie ir uzņēmumi, kuri ir sapratuši, kādu īpašu risinājumu viņi vēlas būvēt.

Pieņemot darbā programmētāju, mums ir svarīga cilvēka personība, zināšanas, pieredze, spēja adaptēties un iekļauties darba ritmā. Pagaidām mākslīgā intelekta programmu pielietojums nav tik sarežģīts, lai speciālists, kuram piemīt visas iepriekšminētās kompetences, nespētu vajadzības gadījumā ātri papildus apgūt vajadzīgo arī šajā jomā.

Par programmētājiem pārkvalificēto jauno speciālistu pārprodukcija

Neskatoties uz to, ka Latvijas IT industrijā bieži tiek runāts par darbinieku trūkumu, patlaban ir segments, kur pat novērojams zināms speciālistu pārsātinājums. Proti, pašreiz darba tirgus ir ļoti blīvs ar programmētājiem – iesācējiem, cilvēkiem, kuri pārkvalificējas no kādas citas profesijas. Šie cilvēki meklē darbu, bet nevar atrast savām zināšanām piemērotu, lai gan pieredzējušu IT speciālistu darba tirgū aizvien trūkst. Citiem šis darba meklēšanas process ieildzis uz pusgadu, gadu.

Savulaik bija diezgan populāri iegūt jaunu profesiju IT jomā, bija atbalsts, bet tagad cilvēki saskaras ar realitāti, ka sākt darbu jaunajā profesijā nav viegli. Protams, ir veiksmes stāsti, bet tie galvenokārt saistīti ar cilvēkiem, kuri arī līdzšinējā darbā veica pienākumus, kur bijusi nepieciešama matemātiskā domāšana.

Cilvēka kopējās zināšanas nav iespējams tik strauji mainīt, visu no jauna iemācīties nav viegli. Primāri pārbaudām matemātisko, loģisko domāšanu, šie ir svarīgākie pārbaudījumi, ja ņemam darbā kādu, kurš pārkvalificējas, vēlas strādāt par jaunāko programmētāju. Tomēr, ja ir iegūts augstskolas diploms datorzinātnē, tas nozīmē, ka cilvēks ir orientēts uz mērķi un spēj to sasniegt, kā arī ir ar mums nepieciešamajām zināšanām, viņam ir profesijai atbilstošās kompetences. Absolventiem vēl nav darba pieredzes, bet viņu prāts ir trenētāks un ātrāk apgūst papildus mums vajadzīgo.

ChatGPT  bez cilvēka gala produktu vēl nespēj izveidot

Mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi un organizācijas, regulāri veicam savas darbības stratēģijas atjaunošanu, un izstrādes darbos esam sākuši pielietot MI. Tas atvieglo programmēšanas darbus, piemēram, koda uzrakstīšanu. Esam iegādājušies ChatGPT licences, un programmētāji var apskatīties jau kādus mākslīgā intelekta sagatavotus koda gabalus. Koda rakstīšanā un skenēšanā jau kādu laiku izmantojam pieejamos MI asistentus.

Arvien biežāk ir redzami piemēri, kad IT uzņēmumi savā darbā izmanto MI rīkus, testē, kā tos labāk izmantot automatizācijas procesā, kā savus risinājumus paplašināt ar šiem ChatGPT risinājumiem, jaunos produktus sāk piedāvāt tirgū. Tā ir kā sniega bumba, kas veļas un kļūst lielāka.

Patlaban mēs uz MI skatāmies, kā uz rīku, kas mums palīdz vēl labāk automatizēt procesus, kā ātrāk, kvalitatīvāk un vairāk paveikt darbus, nevis kā uz iespēju samazināt darbinieku skaitu. Nedomājam, ka tik ātri piepildīsies pasaulē populārās prognozes par darbinieku strauju aizstāšanu ar MI rīkiem. Darbiniekiem var pamainīties veicamie darba uzdevumi, bet neredzam, ka jau tagad varam rīkam dot komandu, lai tas izpildītu programmas koda sarakstīšanu konkrētai specifikācijai: “Lūk, gatavs jaunais kods! Lietojiet!”

Izmēģinot MI iekļaušanu koda rakstīšanā, esam konstatējuši, ka reizēm tas ved pa nepareizo ceļu, un cilvēks – zinošs darbinieks – ir tas, kurš konstatē kļūdu un regulē tālāk šo procesu, lai tomēr uzrakstītu pareizi. Tuvākajos gados tas noteikti arī īpaši nemainīsies – mākslīgais intelekts palīdzēs ar vienkāršiem uzdevumiem, bet, kur nepieciešamas lielākas zināšanas matemātikā, algoritmu pielietošanā u.tml., izšķirošā nozīme būs darbiniekam. Ja lietas ir komplicētas, robotam tas vēl nav pa spēkam, viņam ir jāiedod precīzi uzdevumi, kas ne vienmēr ir iespējams. Vispirms mākslīgais intelekts jāapmāca, lai iegūtu pareizās atbildes, kas komplicētās sistēmās pagaidām nav iespējams, tas tupinās mācīties. Līdz ar to vismaz patlaban nav pamata apgalvot, ka ar MI varētu būtiski ieekonomēt uz cilvēkresursiem. Vienlaikus pieļaujam, ka Junior līmeņa speciālistu, kam jāveic vienkāršākie uzdevumi, skaits tiešām varētu nākotnē MI jaudas dēļ samazināties.

Tajā pašā laikā jāatceras, ka MI ir ne tikai iespēja, bet arī risks. Runa nav tikai par tā pareizu izmantošanu, piemēram, koda rakstīšanā, bet arī par informāciju, kādu mēs iepriekšminētajam ChatGPT sniedzam. Tā, piemēram, mums ir iekšējie noteikumi darbiniekiem, kādu informāciju drīkst un kādu nedrīkst apstrādāt ar MI palīdzību. Par drošību šajā ziņā tiek domāts arī ES līmenī, lai MI jomā veidotos droša un tiesiska ekosistēma.

Tas nozīmē, ka MI sniedz lieliskas iespējas attīstīt un uzlabot mūsu darba procesus, taču tas jāizmanto uzmanīgi un atbildīgi. Tā ieviešana nepieprasa tūlītēju cilvēka darba aizstāšanu, bet gan sadarbību un atbalstu, īpaši sarežģītu uzdevumu veikšanā. Ir būtiski izveidot stingrus noteikumus, kas palīdzētu aizsargāt sensitīvu informāciju un novērstu drošības riskus. MI nākotne ir daudzsološa, bet tā potenciāls pilnībā realizēsies tikai tad, ja to apvienosim ar cilvēka zināšanām un prasmēm.

MI pagaidām nespēj izkonkurēt IT speciālistu – jākrāj zināšanas pašiem

Sākas jaunais mācību gads un mūsu vēlējums jauniešiem cītīgi krāt zināšanas eksaktajos priekšmetos, kas noteikti nākotnē, ja vien būs vēlme, sniegs iespēju strādāt arī labi apmaksātajā IT nozarē. Katrā ziņā IT studentu skaits pasaulē aizvien pieaug. Darba ikdienā redzam, ka par prasmīgu programmētāju kļūst tikai uzcītīgākie, kuriem ir attīstīta matemātiskā un loģiskā domāšana, kuri daudz interesējas un nemitīgi krāj papildu zināšanas IT jomā – profesionāļi nekad neapstājas krāt prasmes un zināšanas. Jaunas zināšanas ir apsveicamas jebkurā vecumā, bet masveidīga pārkvalificēšanās par programmētājiem ir radījusi jaunāko programmētāju – to, kuri sāk programmēt, ne vecuma ziņā jaunāko – pārprodukciju Latvijas IT tirgū, daudziem cerības par tūlītēji labi atmaksātu darba šajā profesijā nav atmaksājušās.

Reālie darba uzdevumi nozarē ir tādi, kuri vismaz pašreiz vēl prasa cilvēka plašās zināšanas un iesaisti, un pagaidām ne MI, ne kāds cits robots nespēj pilnībā automatizēt mūsu darbā nepieciešamos procesus, pēc specifikācijas pilnībā uzrakstīt kodu u.tml. Ņemot vērā straujo digitalizācijas gaitu, iespējams, tas var notikt pārskatāmā nākotnē, bet ne šodien – MI ir varens virzītājspēks, bet pagaidām ne tik spēcīgs, lai pilnībā konkurētu ar IT speciālistu.

 

Autori ir Uldis Semeiks, SIA Codex valdes priekšsēdētājs, Vladimirs Dagenvalds, SIA Codex valdes loceklis

The post Kas rada konkurenci IT nozarē? appeared first on IR.lv.