Viedais simtgadnieks

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Zinātņu akadēmijas Portretu zāles vestibils bija ļaužu pilns. Pulcējušies daži bijušie Saeimas deputāti, starp viņiem – viens esošais. Nepilns desmits bijušo tautfrontiešu. Pie reģistrācijas katram tiek izsniegta krietna lieluma aploksne, kuru sarūpējis pasākuma vaininieks Dr. Physyk.  Jānis Danoss. Simtgadnieks. Viņam gan pasē rakstīts – latvietis, pateicoties sievas uzstājībai. Brālis ar ierakstu – ungārs – izbaudīja Sibīrijas “jaukumus”.

Gaviļnieks dzimis ungāru operdziedātāja Danoša ģimenē. Skolojies Rīgas vācu skolās. Tīmeklī var lasīt tādas aplamības, ka 99 gadus svin pēdējais vācbaltietis. Tiesa, Danoss ir dibinājis vācbaltiešu kultūras biedrību un ir tās vadītājs.

Veru vaļā aploksni. Tajā raksts: “Mūsu maldu taka”. Zinu, ka zinātnieks savulaik strādājis padomijas kosmonautikas pamatlicēja Sergeja Koroļova birojā un pētījis zemes un saules starojumu. Tiesa, šo faktu Jānis Danoss pārāk neafišē. Ar interesi veru vaļā uz četrām lapām rakstīto referātu. Ar dažām atziņām padalīšos. ”Mēs neapzināmies, ka atrodamies siltumnīcā, no kuras gāzu  molekulas nekur prom aiznest nevar! Zeme nelaiž!… Siltums kā jebkura enerģija plūst no lielākā uz mazāko.” Te nu zaļā kursa piekritējiem nākas atgādināt otro termodinamikas likumu. Tālāk ar sarkanu izcēlumu: “Faktiski, cīnoties par CO2 samazināšanu, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Saules enerģijas 1 stundā iestarotais daudzums atbilst visas cilvēces gada enerģijas apritei.” Tālāk  Danosa kungs aprāj klimata pētniekus par secinājumu nepatiesību.

Nākamais aploksnes satura pārsteigums – Ralfa Raiko brošūra “Klasiskais liberālisms XX  gadsimtā“. Atgādināšu, ka Danosa vadītā Latvijas Liberālā partija startēja 5. Saeimas vēlēšanās. Simtgadnieks joprojām uzticīgs šīm vērtībām. Citēšu dažus priekšvēlēšanu programmas aspektus – mēs kategoriski prasām visu rangu vadītāju personīgo materiālo atbildību par zaudējumiem, kas radušies viņu nemākulības, nolaidības vai ļaunprātības dēļ, atbilstoši Latvijas brīvvalsts likumiem. Par nožēlu nevienas citas partijas priekšvēlēšanu programmās šādu prasību neesmu lasījis. Izliekamies, ka šāda problēma mūsu Tēvzemē nepastāv.

Nākošais pārsteigums, 1926. gadā A. Gulbja izdevniecības atjaunotā Satversmes kabatas formāta grāmatiņa. Savulaik to  kā dāvanu saņēma visi skolas beidzēji. Laiks būtu šo skaisto tradīciju piekopt mūsdienās.

Satversmes godāšana jubilāram ir sirdslieta. Viņš rīkojas kā Latvijas mantinieks, atgādinādams, ka ikvienam mums pieder suverēnā vara.

Jānim Danosam pieder vārdi: “Ja likums ir labvēlīgs 90% dzīvotāju, tas ir pilnīgi demokrātisks, ja tikai 10% ir ieguvēji, tas ir antidemokrātisks un liecina par diktatūru valstī.”

Simtgadnieks savulaik bija Latvijas Tautu foruma aicinājuma parakstītājs un organizētājs. Kā LTF referents piedalījās nu jau par bibliogrāfisku retumu kļuvušo 1988. gada 7. oktobra tautas manifestācijas “Par tiesisku valsti Latvijā” dziesmu tekstu brošūras veidošanā. Tā turpmāk katram viesim būs sava veida relikvija. Varbūt šis uzskaitījums noder par piemēru, kā var iepriecināt savus sveicējus, ne tikai cienājot ar uzkodām un šampanieti.

Iesākumā mājas saimnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš ar pārdomātiem vārdiem cildināja Jāni Danosu un pasniedza apsveikumu. Viņam pievienojās viceprezidents Ojārs Spārītis. Kāda tautiete, kura ieprecējusies Itālijā, ar operas dziedājumu videoklipā gribēja sveikt simtgadnieku. Danoss ar dažiem sparīgiem soļiem piesteidzās pie datorspeciālista un  lika pārtraukt atskaņošanu, teikdams, ka ar interneta nekvalitatīvu skaņu nevajag vilcināt laiku. Pēc dažiem atvainošanās vārdiem, sveicēji atviegloti uzelpoja. Pārdomām – cik dzīvē mīļā miera labad dažreiz izniekojam laiku.

Prieks, ka gaviļnieks katram sveicējam vai viņa dāvanai veltīja trāpīgus vārdus. Atmiņā palikuši Daiņa Īvāna nestajai medus burciņai no Madonas puses veltītie vārdi, ka šie mazie kukainīši ir ar augstu organizētības pakāpi kolektīvā darba veikšanai. Mēs, tautfrontiešu četrotne, savu garīgo tēvu sveicām, atsaukdamies uz rakstnieku Ēriku Hānbergu, ka pieklājīgu vecumu sasniegušos nedrīkst saukt par veciem ļaudīm, bet gan viņus jādēvē par viediem. Publika ar skaļiem aplausiem uzņēma mūsu, tautfrontiešu, lūgumu – turpmāk Jāni Danosu saukt par viedo Jāni. To viņš ir pelnījis gan kā sabiedriskais darbinieks, gan kā zinātnieks, kurš vēl šodien veic starojuma mērījumus, uzstājas konferencēs un veido raidstāstus. Viņš ir kā tie vairāki desmiti Nobela prēmijas laureātu, kuri ir pret zaļo neprātu.

 

Autors ir bijušais LTF domnieks

The post Viedais simtgadnieks appeared first on IR.lv.