Kā audzēt Latvijas zāļu ražotāju “muskuļus”?

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu. Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot – lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Atrast savu nišu un izmantot priekšrocības

Ķīmiskās un farmaceitiskās nozares pēc apgrozījuma pašlaik ir 3.vietā un 2.vietā pēc kopējiem eksporta apjomiem apstrādes rūpniecībā. Vietējie zāļu ražotāji gadu desmitiem ir ieguldījuši daudz pūļu un resursu, lai arī ar esošo medikamentu portfeli kāpinātu ražošanas tempus, celtu produktivitāti un veicinātu medikamentu pieejamību reģionā. Taču ir jāatceras, ka farmācijas biznesā visā pasaulē konkurence ir ļoti sīva, un, protams, lielākas priekšrocības ir starptautiskajiem zāļu ražošanas gigantiem, kuru gada apgrozījums ir mērāms desmitos un pat simtos miljardu eiro, un attiecīgi arī viņu ietekmes sviras ir daudz lielākas. Šiem uzņēmumiem ir nesalīdzināmi vairāk resursu, kurus tie var investēt pētniecībā, inovācijās, lobijā, ražošanā, mārketingā un produktu virzībā, kas tādā nozarē kā farmācija ir kritiski svarīgi.

Tas gan nenozīmē, ka tādām valstīm kā Latvija un mazām un vidējām kompānijām nav nekādu cerību un jāsamierinās ar esošo tirgus līderu diktātu. Mūsu trumpis varbūt nav milzīgie apjomi, lielais tirgus un apjomīgas investīcijas zinātnē un pētniecībā, bet mūsu spēja pielāgoties pārmaiņām, būt efektīvākiem, sasniedzamākiem un ātrākiem, atrodot savu nišu un nosakot prioritātes. Tieši tādēļ Olpha, kas Latvijā ir lielo, bet Eiropas mērogā pagaidām vēl mazo uzņēmumu kategorijā, par savu attīstības vilcējspēku globālajos tirgos ir izvēlējusies patentbrīvo medikamentu jeb ģenēriķu segmentu. Praksē tas nozīmē, ka jau pašlaik papildu vēsturiski izveidotajam oriģinālpreperātu portfelim, mums top pilnīgi jauna produktu bāze, ar ko startēsim Eiropas Savienības un citos globālajos tirgos. Mēs esam izanalizējuši jau simtiem dažādu medikamentu, kuriem tuvākajos gados beidzas patenta periods, lai esam gatavi pirmie tirgū piedāvāt tiem alternatīvos ģenēriķus, kas savā kvalitātē ir līdzvērtīgi un pat labāki nekā orģinālpreperāti. Laikā, kamēr ir bijis spēkā patents, tehnoloģijas ir attīstījušās un tādējādi mēs varam piedāvāt pacientiem draudzīgāku medikamentu lietošanu, mainot pildvielu sastāvu vai arī zāļu veidu, piemēram, lielas kapsulas vietā mazu un viegli norijamu tableti.

Jāpiebilst, ka terapijas jomas, kurās 2027. gadā tiek prognozēti vislielākie valstu izdevumi, ir onkoloģija, imunoloģija un pretdiabēta terapija, kam seko kardiovaskulāro saslimšanu ārstēšana. Attiecīgi lielākā vajadzība pēc medikamentiem būs tieši šo slimību ārstēšanai. Tieši tādēļ Olpha paplašina savu piedāvājumu arī jaunās terapeitiskajās grupās, kur līdz šim neesam strādājuši. Mūsu piedāvājumu paplašināsim ar medikamentiem arī onkoloģisko, diabēta un uroloģisko saslimšanu ārstēšanai.

Attīstot mūsu produktu portfeli atbilstoši Rietumvalstu un pasaules tirgu attīstības tendencēm, Olpha ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 50 jaunus patentbrīvos medikamentus. Reģistrācijai ir iesniegts jau 31 medikaments kardioloģijā, neiroloģijā, uroloģijā, onkoloģijā, kā arī diabēta, infekciju un alerģiju ārstēšanai. Izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu.

Taču ar jaunu produktu portfelī diemžēl ir par maz, lai eksportā attīstītos. Farmācijā un zāļu ražošanā katra jauna medikamenta ieviešana tirgū prasa ne vien milzīgas investīcijas, bet arī vairākus gadus, lai izpildītu regulatorās prasības, produktu piereģistrētu un varētu sākt piedāvāt pacientiem. Taču mēs jau vairākiem produktiem šo procesu esam veiksmīgi noslēguši vai tuvojamies noslēgumam, kas ļaus šos jaunos medikamentus ES tirgos piedāvāt jau no šī gada. Nākamgad plānots, ka ES tirgos startēsim jau ar gandrīz 20 ģenērķiem. Taču skaidrs, ka milzīgas investīcijas prasa arī šo produktu virzība tirgū, lai iegūtu ārstu un pacientu uzmanību un uzticību, tāpēc valsts atbalsts būtu jāparedz arī mārketinga aktivitātēm nosacīti “lielajiem” Latvijas uzņēmumiem, jo šādiem mērķiem atbilstoši spēkā esošajiem kritērijiem to šobrīd nevaram saņemt.

Arī vietējie uzņēmēji ir investori

Latvijas farmācijas industrija ir Baltijas līderis un piemērs. Šī nu ir Latvijas nozare, par kuru mūs skaļāk un klušāk apskauž arī mūsu kaimiņi. Mūsdienu apstākļos, tā ir stratēģiski svarīga nozare arī no valsts drošības un noturības viedokļa. Latvijas zāļu ražotāji, kas izdzīvojuši dažādus laikus un satricinājumus, ir pietiekami “norūdīti”, lai spētu konkurēt ar starptautiskajiem farmācijas gigantiem, kuri pagaidām dominē arī Latvijas tirgū.

Taču diemžēl no vietējiem uzņēmumiem un investoriem bieži sagaidām un prasām vairāk, nekā no ārvalstu uzņēmumiem. Ārvalstu kapitālu bieži valdības gaiteņos uzlūko ar sajūsmas pilnām acīm, kamēr vietējo, Latvijas uzņēmēju investīcijas un darbs, manuprāt, netiek pietiekami novērtēts. Taču tieši Latvijas kapitāls, Latvijas uzņēmēji un to veiktās investīcijas būs tās, uz ko prioritāri valsts var paļauties arī ārkārtas situācijās.

Zāļu ražošanas nozarē diemžēl pašlaik izteikti redzam, ka no Latvijas ražotājiem daļa sabiedrības sagaida un prasa tādas darbības un rīcību, kas netiek prasīta no neviena Latvijas tirgū strādājošā ārvalstu farmācijas uzņēmuma, kuri turklāt veido pat 94% no zāļu tirgus un ir līderi teju visur pasaulē. Principā Latvija šiem ārvalstu kompāniju pārvaldītajiem uzņēmumiem ir tikai vēl viena noieta valsts, kurā realizēt citur saražotos medikamentus, peļņu aizvedot atpakaļ “lielajai mammai”.

Nenoliedzami ārvalstu kapitāls un investīcijas ir nepieciešamas, lai dubultotu Latvijas IKP un paaugstinātu kopējo iedzīvotāju labklājību, taču ir jāmaina pieeja, kas tās ceļam augstāk uz goda pjedestāla, dodam priekšrocības un ekskluzivitāti arī varas gaiteņos, nekā vietējiem investoriem. Piemēram, mūsu gadījumā Olpha īpašnieki jeb investori ir Latvijas uzņēmēji, kuri tuvākajiem gadiem apstiprinājuši jau 100 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā. Tās Latvijas mērogiem ir milzīgs ieguldījums, kas principā ir arī tiešs ieguldījums visā Latvijas ekonomikā un valsts labklājībā. Farmācija nav tikai atevišķi uzņēmumi. Tā ir vesela ekosistēma arī saistītajās nozarēs un uzņēmumos. Turklāt farmācija ir nozare, kurai ir milzīgs izaugsmes potenciāls globālā mērogā. Eiropā jau ir piemēri, kas pierāda, ka arī no salīdzinoši mazām valstīm var izaugt starptautiski līderi, kas velk uz priekšu arī visu valsts ekonomiku.

Tāpēc vietējai farmācijas nozarei noteikti jāaudzē arī savi pārliecības un sīkstuma muskuļi, jāceļ galva augstāk un jāturpina mērķtiecīgi iesāktais pie jaunu produktu izstrādes, modernizācijas un produktivitātes.

Investīcijas zīmolā ir investīcijas attīstībā

Latvijā plašāk pazīstami jau vēsturiski bijuši divi lielākie zāļu ražotāji, bet tirgū darbojas vēl ap 20 farmācijas kompānijas. Neesam daudz, bet gana spēcīgi un nozīmīgi. Taču starptautiskajos tirgos ar vietējo atpazīstamību vien nepietiek. Lai veiksmīgi startētu jaunā tirgū, kas prasa arī tiešu komunikāciju un attiecību veidošanu arī ar gala patērētāju jeb pacientu, ir jābūt arī spēcīgam uzņēmuma zīmolam un tā stratēģijai.

Olpha gadījumā zīmola maiņa bija likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja uzņēmums kļūtu par starptautisku kompāniju. Mēs skaidri apzinājāmies, ka tas, ka mūs pazīst Baltijā vai tuvējā reģionā, neko mums nedos, lai sasniegtu stratēģiskos attīstības mērķus starptautiski. Drīzāk otrādi – gadu desmitiem lietotais nosaukums daudzos eksporta tirgos rada jautājumus, kas mēs esam un ar ko nodarbojamies. Tieši tāpēc bija skaidrs, ka uzņēmumam ir jāmainās arī savā vizuālajā veidolā un tam ir jāatspoguļo un jāpalīdz sasniegt biznesa mērķus. Tāpēc arī lēmām par farmācijas nozarei drosmīgo soli – gan par nosaukuma maiņu, gan arī jaunu zīmola stratēģiju un vizuālo identitāti, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu stāstu, vienlaikus saglabājot arī lokālās atpazīstamības elementus.

Olpha komanda labi apzinās, ka 50 darbības gadi nav iemesls, lai mēs dusētu uz lauriem. Olpha iet uz priekšu un veido Latvijas farmācijas nākotnes stāstu. Taču mūsu stāsta pamatā nemainīgi ir un paliek cilvēks – gan 840 uzņēmīgu, darošu un zinošu cilvēku komanda, gan sabiedrība un tūkstošiem cilvēku, kuru veselībā un labsajūtā savu lomu ieņēmuši Olpha ražotie medikamenti. Mēs esam pārliecināti, ka ar vēl plašāku Olpha medikamentu piedāvājumu, jauniem tirgiem, mūsdienīgāku darba vidi un pamatu pamatos arī cilvēciskāku pieeju it visā, kvalitatīva veselības aprūpe ar mūsu palīdzību un darbu būs vēl sasniedzamāka un pieejamāka cilvēkiem visā pasaulē.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas stāstam ir visas iespējas skanēt plašāk, ja paši spēsim novērtēt to, kas vēsturiski radīts, un palīdzēsim augt tam, kas veido nākotnes stāstus.

 

Autors ir AS Olpha valdes priekšsēdētājs

The post Kā audzēt Latvijas zāļu ražotāju “muskuļus”? appeared first on IR.lv.