Papīriņš, uz kura zīmēju dzīvi

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 3

***
mājas
ir vieta
kur
(man liekas)
es nekad
nenokļūšu

***
kad biju maza
dzīvoju rīgā
pie dominas tilta
ar skatu uz
latvijas balzamu
kur pirkām saldējumu pat čipsus
kur pirmo reizi ieraudzīju
ka ziemassvētku vecītis
iekāpj volvo
ne briežu vilktās kamanās
kad biju maza
domāju ka dzīvot rīgā
nozīmē redzēt zelta gaiļus
torņu galos caur virtuves logu
vēl rīgā vajadzēja būt platiem jumtiem
kur karlsons uzbūvējis māju
citreiz pat likās ka redzu
ļaunos kaķus no multfilmas
kurai lipīga tā dziesmiņa
bet nemaz neizskatījās tik baisi
kaķi manas mājas un latvijas balzama ielā
kad biju maza
dzīvoju rīgā
pie dominas tilta
ar skatu uz latvijas balzamu
un ziemassvētku vecīti parastā auto
bet trūkstošos rīgas gaiļus
brīvdienās
man kausēja tētis
karotē uz gāzes plītiņas

***
putekļi ir putekļi, vilna ir vilna, dzelzs ir dzelzs, vecais ir vecs, jaunais ir jauns, saule ir saule, lietus ir lietus (arī rudens vai augusts, slapjš asfalts un tā labā smarža), priedes ir priedes (arī  kāpas un mežaparks vai vienpadsmitais tramvajs), kastaņi ir kastaņi (un nosaukums mājām, ko vecāki cēla, pirms izšķīrās), lauki ir lauki (arī vecvecmamma un šķebinošā pienotavas smarža), māsa ir māsa (un smiekli un prieks), tētis ir tētis (un asaras, kad par to domāju), lapa ir lapa (tā, kas koka, un tā, kas balta), vēstule ir vēstule, vārdi ir vārdi (arī tie, kas kavējas), kavēt ir neērti, nākamā diena vienmēr ir rītdiena, filmas beigas ir melns ekrāns, izrādes beigas ir aplausi, klusums nekad nav klusums, ēna ir ēna, kas liecina par gaismu citur

The post Papīriņš, uz kura zīmēju dzīvi appeared first on IR.lv.