Meistardarbs un putekļu kvintesence

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5

Kāpēc mēs rakstām? «Mēs», kas ar burtzīmju virknējumiem piepilda tīstokļus, grāmatu, žurnālu un visādas citādas, tagad arī t. s. mākonī glabājamas lappuses. Visi zina atbildes, un atbilžu nav mazums, sākot no urdīgas, neapslāpējamas dziņas izstāstīt pasaulei stāstu, kas neizstāstīts draud izzust nebūtībā vai nosmacēt, un beidzot ar vēlmi izpelnīties vai nopelnīt — ievērību, atzinību, atpazīstamību, iekļaušanu noteiktā, nereti izfantazētā grupā vai sabiedrības kārtā. Pa vidu starp bēgšanu no nosmacēšanas un vēlmi izpelnīties ir daudzi un dažādi citstarp pavisam praktiski pamudinājumi.

Uzzīmēsim tādu kā motivāciju skalu, kuras vienā galā — nosacīti pa kreisi — ir «dvēseles kliedziens», bet otrā — nosacīti pa labi — šā tā sadiegts dēku romāns vai mīlasstāsts, vai kārtējā rokasgrāmata personības izaugsmē, apskaidrības sasniegšanā vai horoskopu tulkošanā, lai padižotos radu un draugu vidū un, ja palaimējas, nopelnītu arī kādu grasi. Kā jau (gandrīz) visās lietās, skalas ideālais viduspunkts, izlīdzsvarojums ir kaut kas, uz ko daudzi apzināti vai neapzināti tiecas. 

No dokumentālās un zinātniskās rakstniecības man interesantajiem atzariem es gaidu, ka darbs būs racionāls, cik necik sistemātisks, faktoloģiski pārbaudīts (centrisks), taču ne bezpersoniski akademizējošs, tātad ar nobīdi pa kreisi, tur, kur ir dzīva dvaša, tur, kur ir autors.

The post Meistardarbs un putekļu kvintesence appeared first on IR.lv.