Krievu vai latviešu zābakos
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Latviešiem patīk lepoties ar savu militāro vēsturi, piesaucot latviešu kavalēristus zviedru karaļa Gustava Ādolfa armijā, latviešu strēlniekus Krievijas impērijas un vēlāk padomju Krievijas armijā, latviešu leģionārus zem Vācijas karoga. Latvieši vai to priekšteči vienmēr ir sevi pierādījuši kā labus karavīrus — tas ierakstīts latviešu nacionālajā apziņā. Šis lepnums gan ir savāds, jo pārsvarā tās ir bijušas cīņas zem svešas, ne pašu valsts karoga. Arī Atskaņu hronikā minētais sarkanbaltsarkanais karogs plīvo virs to karavīru galvām, kas pie Rīgas ieradušies palīdzēt atvairīt zemgaļu valdnieka Nameiša uzbrukumu: «No Cēsīm Rīgā atnācis bij brālis kāds un atvedis simt zemessargu sevim līdz, lai zemgaļus tie sakaut līdz. To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija.»
Līdz Pirmajam pasaules karam runāt par latviešu nacionālo militāro identitāti ir visai naivi — latvieši, kas ar obligātā karadienesta vai junkurskolu starpniecību apzināti nonāca «krievos», gadu desmitiem ilgajā dienestā ārvalstīs lielākoties pārkrievojās. Latviešu strēlnieku stāsta pamatā tomēr ir asiņaina transformācija no vēlmes cīnīties pret nīstajiem vāciešiem uz apziņu par Satversmē minēto «nelokāmo valstsgribu», kas vēlāk uzziedēja kā uzvara Neatkarības karā. Te arī novelkama robeža, aiz kuras dienests bruņotajos spēkos latviešiem lielākoties ir bijusi sāpīga pieredze: Latvijas armijas kodolu divreiz samina PSRS un nacistiskās Vācijas okupācija, turklāt abas okupācijas varas nekautrējās militārajās darbībās iesaistīt latviešus savu savstarpējo attiecību kārtošanai. Latviešu leģionā līdz ar sarkanbaltsarkano vairodziņu uz vācu formas tērpa piedurknes vismaz eksistēja neliels cerību stars par iespējamu 1918. gada scenārija atkārtošanu, taču PSRS uzvara Otrajā pasaules karā Latvijai nozīmēja nacionālās militārās identitātes beigas.
Latvijas Mediju klajā laistās grāmatas autoru Ansi Burki iesauca padomju armijā 1974. gadā. Likteņa ironija — Burke obligāto dienestu pavadīja kā kinomehāniķis un fotogrāfs, savukārt viņa grāmatā minētais mātes radinieks Stepans Burkevics līdzīgus pienākumus pildīja Latviešu leģiona 19. divīzijā Otrā pasaules kara laikā.
The post Krievu vai latviešu zābakos appeared first on IR.lv.