Neirodažādība bagātina, liek mācīties un mainīties
Nereti, runājot par neirodažādību, nākas dzirdēt atturīgu vai pat noliedzošu reakciju, sakot, ka biznesa vide nav aprūpes iestāde un darba devējam nav jāizdabā visām darbinieku kaprīzēm. Tomēr tā ir tuvredzīga attieksme. Pirmkārt, spēks ir daudzveidībā – jo vairāk dažādu perspektīvu, jo dzīvotspējīgāks ir bizness. Otrkārt, mēs nerunājam par kaprīžu izpildi, bet par barjeru noņemšanu pilnai cilvēka spēju realizācijai, dodot iespēju īstenot savu pilno un labāko potenciālu.
Latvijā uzņēmumos ir nepieciešama psiholoģiski droša vide, lai ikviens cilvēks var veiksmīgi un efektīvi pildīt darba pienākumus, justies ērti un paust viedokli, t. sk. atklāt nozīmīgu informāciju par savu vai tuvinieku veselības stāvokli. Satraucoši, ka mūsdienās vēl aizvien 76% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti pilnībā neatklāj informāciju par savu veselības stāvokli darbavietā, secināts uzņēmuma pētījumā. Iemesli ir vairāki. Bailes no apkārtējo cilvēku reakcijas, kā arī pieņēmums, ka tas var ierobežot vai aizkavēt izaugsmes iespējas karjerā. Tāpat bieži cilvēki nevēlas tādējādi pievērst sev pastiprinātu uzmanību, apgrūtināt darba devēju vai izraisīt žēlumu utt. Atklātība samazinās, cilvēkam ieņemot vadītāja amatu.
Lai arī statistikas dati, cik pasaulē ir cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, atšķiras galvenokārt ierobežotu neirodažādības tipu diagnostikas iespēju dēļ, tomēr var apgalvot, ka tā ir liela sabiedrības daļa (dažos avotos norādīti 15–20%). Neirotipiska cilvēka smadzenes funkcionē līdzīgi kā lielākajai daļai viņa vienaudžu, bet neiroatšķirīgu cilvēku raksturo unikālas kognitīvās un uztveres spējas, kas bieži vien izpaužas kā īpaša jutība pret noteiktiem stimuliem. Šādi cilvēki bieži demonstrē atšķirīgu domāšanas veidu un problēmu risināšanas pieeju, kas var novest pie inovatīviem un radošiem risinājumiem. Neiroatšķirīgi cilvēki var izcelties ar izcilām spējām noteiktās jomās, piemēram, matemātikā vai mākslā. Turklāt viņi bieži piedzīvo un uztver pasauli ļoti atšķirīgi, kas var bagātināt mūsu kopējo izpratni par cilvēka pieredzi un uztveri. Neirodažādības paveidi aptver autiskā spektra traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, specifiskus mācīšanās traucējumus, piemēram, disleksiju utt.
Darba vidē atbalsts neirodažādības jomā aptver vairākas jomas, kas veido iekļaujošu darba vidi. Tas primāri sakņojas uzņēmuma vērtībās, personālvadības praksē un darba vidē kopumā.
Mūsdienās uzņēmumi var labiekārtot un iekārtot birojus tā, lai cilvēki, kas ikdienā citādi uztver ārējos stimulus, darba vidē justos netraucēti.
Tas iekļauj gan palīglīdzekļu izmantošanu, lai ikviens var netraucēti strādāt, gan individuālu darba vietu izveidi. Piemēram, koplietošanas telpās ir svarīgi izvairīties no pārāk stimulējošām vai drūmām krāsām, priekšroku dodot mierīgākiem toņiem. Neiztikt bez klusuma telpu jeb miera zonu iekārtošanas. Arī rīkojot pasākumus, piemēram, Ziemassvētku balli ir svarīgi atcerēties, ka ne visiem cilvēkiem patīk skaļa mūzika un drūzma. Paralēli pasākuma aktivitātēm ir jādomā par miera zonām vai telpas izveidi darbiniekiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu, bet nevēlas būt skaļumā.
Nedrīkst aizmirt par komunikācijas lomu un nozīmi, lai saziņa darbinieku starpā noritētu cieņpilni un iejūtīgi. Reizēm, lai palīdzētu cilvēkam, ir nepieciešams pavisam nedaudz, piemēram, disleksijas jomā darbiniekam ir noderīgs pareizrakstības rīks e-pastu rakstīšanā. Liela loma ir atbalsta grupām, kurās apvienojušies darbinieki, kas dod lielu pievienoto vērtību ne tikai tās dalībniekiem, bet uzņēmumam kopumā. Accenture neirodažādības grupa ir aktīva. Tās dalībnieki dalās pieredzē, sniedz priekšlikumus vadībai, kā arī īsteno izglītojošus pasākumus. Novērojumi liecina, ka darbinieks, esot attiecīgajā grupā, kļūst atvērtāks un brīvāk dalās informācijā, kas skar viņa vai tuvinieka veselības stāvokli. Arī uzņēmumiem ik pa laikam ir vērtīgi rīkot izglītojošus pasākumus, lai darbiniekiem veidotos dziļāka izpratne par šo tēmu.
Latvijā iekļautības jomā ir vērojamas pozitīvas vēsmas, jo mēs kā sabiedrība augam, kļūstam iekļaujošāki, t. sk. esam spējīgi pieņemt citādi funkcionējošus cilvēkus. Tiesa, pašlaik vēl aizvien ir diezgan daudz darāmā, stereotipu un pastāvošā stigma. Arī uzņēmumi varētu aktīvāk dalīties pieredzē un zināšanās, lai cits no cita pārņemtu labāko praksi. Palielinoties atklātībai un informētībai darba vidē, tas sniegtu iespēju uzņēmumiem īstenot jēgpilnus pasākumus, projektus un iniciatīvas. Piedāvājot elementārus palīglīdzekļus un vienlaicīgi noņemot pārmērīgus stimulus, mēs palīdzam šiem cilvēkiem būt ekonomiski un sociāli aktīviem sabiedrības locekļiem. Mūsu kā sabiedrības interesēs ir, lai pēc iespējas vairāk cilvēku būtu ekonomiski un sociāli aktīvi, un lai katrs cilvēks radītu iespējami lielāku pievienoto vērtību. Tiesa, bez cilvēku atklātības un iesaistes šīs pārmaiņas nav iespējamas. Esam uzsākuši virzību pareizā virzienā, bet vēl ir daudz darāmā. Lai mums visiem gudrība un vēlme to īstenot pareizi un pārdomāti!
Autore ir Accenture Darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā
The post Neirodažādība bagātina, liek mācīties un mainīties appeared first on IR.lv.