Kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Vakardienas skolnieki stāv pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairākums nespēj izvēlēties piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pirms pāris desmitiem gadu visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums neizlēmušajiem bija apgūt ekonomista vai jurista profesiju. Toreiz tā bija samērā universāla izglītība daudziem amatiem, kam vēlāk pievienojās IT speciālista profesija. Taču pašlaik šāds algoritms vairs nedarbojas. Darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc cilvēki pret profesijas izvēli sāk izturēties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos.

Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un  nodarbošanās jomas. Pēc izdevuma Business Insider prognozēm Z paaudze, kas dzimuši laikā no 1997. līdz 2012. gadam, mainīs profesiju un karjeru vismaz 3 reizes dzīves laikā, kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.

Šīs likumsakarības izcelsme ir laikā, kurā mēs dzīvojam, piedzīvojot visstraujākās izmaiņas cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Pasaule mainās, atnāk jaunas tehnoloģijas un kopā ar tām arī iespējas. Mēs vēl pāris pēdējos gadu desmitos nevarējām pat iedomāties, ka, paņemot telefonu, varēsim pasūtīt taksometru, ēdienu vai apmaksāt rēķinus. Sociālie tīkli, mobilās lietotnes ir plaši nostiprinājušās mūsu ikdienas dzīvē. Vēl salīdzinoši nesen – 2010. gados – mums bija grūti pat iedomāties, ka internets un YouTube aizēnos televīziju, ka reklāmas apjoms un ieņēmumi internetā pārsniegs televīzijas reklāmas. Ka blogeri būs tikpat slaveni kā kinozvaigznes, bet datorspēles nesīs nesalīdzināmi lielāku peļņu nekā kino hiti.

Raugoties uz nākamajiem gadiem, dažas profesijas izceļas kā īpaši perspektīvas izaugsmes potenciāla un darba vietu pieejamības ziņā.

No veselības aprūpes jomām līdz progresīvām tehnoloģijām – rītdienas darbi piedāvā aizraujošas iespējas tiem, kas vēlas ieguldīt savās prasmēs un pieņemt izmaiņas, kuras piedāvās nākotne.

Lai labāk izprastu katras profesijas perspektīvas, zemāk pie profesijas tiks pievienots uz statistikas datiem balstīts vidējās algas līmenis. Šis algu apmērs ir ļoti nosacīts, jo katrai profesijai ir sava kvalifikācija, specializācija, pieredze, kas jāņem vērā. Tādēļ šī raksta mērķis ir parādīt galvenās tendences, salīdzināšanai par pamatu ņemot tādas ekonomikas lokomotīves kā Vāciju, kura ir valsts ar visaugstāko darba apmaksu Eiropā, kā arī ASV, kur savukārt ir valsts ar pasaulē visaugstāko darba samaksu. Vēl viens būtisks aspekts, kam jāpievērš uzmanība ir profesijas pieauguma temps, jo tikai šis rādītājs norāda uz profesijas nākotnes perspektīvām.

Paredzams, ka 2035. gadā pasaulē pieprasītākās un vislabāk apmaksātās profesijas būs tās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, ilgtspējību un kiberdrošību, kā arī tradicionālās augsti apmaksātās lomas veselības aprūpē un finansēs. Šeit ir dažas no galvenajām tendencēm un amatu nosaukumiem, kas pēc starptautisko ekspertu atzinuma būs pieprasīti nākotnē.

1. MI un datu zinātnes profesionāļi.

Datu zinātnieks: arvien vairāk paļaujoties uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, pēc datu zinātniekiem būs liels pieprasījums, lai analizētu un gūtu ieskatu no lielām datu kopām.

Datu zinātnieks ir profesionālis, kurš analizē lielas datu kopas, lai atrastu praktiskus biznesa risinājumus. Datu zinātnieks savā darbā apvieno datorzinātnes, matemātiku, statistiku un modelēšanu ar spēcīgu izpratni par savu biznesu un nozari, lai atvērtu jaunas iespējas un stratēģijas.

Saskaņā ar ASV Darba statistikas biroja datiem, pieprasījums pēc datu zinātniekiem laikā no 2021. līdz 2031. gadam palielināsies par 36%.

Vidējā alga gadā Vācijā: 102 000 EUR, ASV:  121 000 USD.

Mākslīgā intelekta (AI) inženieris: MI tehnoloģijai attīstoties, MI inženieri būs nepieciešami, lai izstrādātu un ieviestu mākslīgā intelekta risinājumus dažādās nozarēs..

Mākslīgā intelekta inženieris ir profesionālis, kurš apvieno programmatūras inženiera un datu zinātnieka prasmes, lai izstrādātu un uzturētu MI sistēmas.

Tiek prognozēts, ka laika periodā no 2023 līdz 2027 gadiem pieprasījums pēc mākslīgā intelekta un mašīnapmācības speciālistiem pieaugs par 40%.

Vidējā alga gadā Vācijā: 92 000 EUR, ASV:  145 000 USD

2. Ilgtspējības un vides profesionāļi.

Ilgtspējības vadītājs: Tā kā arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta vides ilgtspējībai, ilgtspējības vadītājiem būs izšķiroša nozīme zaļo stratēģiju izstrādē un ieviešanā uzņēmumos. Tāpat šim speciālistam būs izšķiroša loma, lai nodrošinātu, ka organizācijas īsteno videi draudzīgu un ilgtspējīgu praksi.

Pēc Salaryexpert datiem atalgojums šai profesijai tuvāko 5 gadu laikā pieaugs par 15%.

Vidējā alga gadā Vācijā: 66 500 EUR, ASV:  133 500 USD.

Vides konsultants: Nākotnē aizvien vairāk būs nepieciešami vides konsultanti, lai novērtētu un mazinātu projektu un darbību ietekmi uz vidi. Vides konsultantiem būs izšķiroša loma, palīdzot uzņēmumiem, valsts aģentūrām un organizācijām risināt vides problēmas un nodrošināt atbilstību vides noteikumiem.

Tiek prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā pieprasījums pēc šīs profesijas speciālistiem pieaugs par 11%.

Vidējā alga gadā Vācijā sastāda aptuveni 46 086 EUR, ASV – 75 000 USD.

3. Kiberdrošības speciālisti.

Kiberdrošības analītiķis: Strauji pieaugot IT tehnoloģijām, tāpat turpina pieaugt draudi kiberdrošībai. Kiberdrošības analītiķi būs būtiski, lai aizsargātu uzņēmumu digitālos aktīvus un tīklus. Šiem speciālistiem ir izšķiroša loma personu, uzņēmumu un organizāciju aizsardzībā no kiberuzbrukumu smagajām sekām.

Paredzams, ka pieprasījums pēc kiberdrošības analītiķiem no 2021. līdz 2031. gadam pieaugs par 35%, kā to liecina ASV Darba statistikas biroja dati

Vidējā alga gadā Vācijā: 97 800 EUR, bet saskaņā ar ASV Darba statistikas biroja (BLS) datiem 2022. gadā kiberdrošības analītiķi ASV pelnīja vidēji 112 000 USD.

4. Veselības aprūpes speciālisti.

Ķirurgs: ķirurgi arī turpmāk būs vieni no vislabāk apmaksātajiem medicīnas speciālistiem, kuriem būs nepieciešama augstākā izglītība un apmācība. Paredzams, ka nākamajā desmitgadē algas turpinās pieaugt, jo pieaug pieprasījums pēc ķirurgiem, ​​iedzīvotāji noveco un kļūst arvien izplatītākas slimības, kas prasa ķirurģiskas manipulācijas. 2024. gadā prognozētais pieprasījums pēc ķirurgiem būs aptuveni 160 000.

Vidējā alga gadā Vācijā: 220 000 EUR, ASV: 438 000 USD.

Anesteziologs: Līdzīgi kā ar ķirurgiem, anesteziologi būs starp pieprasītākajām specialitātēm, jo pieaug medicīnisko procedūru sarežģītība un vajadzība pēc specializētas aprūpes. Amerikas Savienotajās Valstīs anesteziologi parasti nopelna algas, kas ir salīdzināmas ar citiem augsti pelnošiem medicīnas speciālistiem, piemēram, zobārstiem, veterinārārstiem un psihiatriem.

Vidējā alga gadā Vācijā: 142 300 EUR, ASV: 438 000 USD.

Medicīnas māsas: Viena no vispieprasītākajām nākotnes profesijām ir medicīnas māsas darbs. Šie progresīvie aprūpes speciālisti sniedz visaptverošu aprūpi, bieži strādājot neatkarīgi vai kopā ar ārstiem, lai pārbaudītu, diagnosticētu un ārstētu pacientus. Profesijas prognozētais pieauguma temps 45,7% laika periodā no 2021. līdz 2031. gadam. Tādejādi, medicīnas māsas nākamajā desmitgadē kļūs par vispieprasītāko profesiju Nr.1. Pieaugot pieprasījumam pēc šīs profesijas, tiek plānots atbilstošs atalgojuma pieaugums.

Vidējā alga gadā Vācijā: 35 700 EUR, ASV: 82 750 USD.

5. Finanšu speciālisti.

Finanšu direktors: Finanšu direktoriem ir izšķiroša nozīme, lai virzītu uzņēmumus uz rentabilitāti un ilgtspējību, kas prasa spēcīgas finanšu vadības prasmes. Finanšu direktors ir atbildīgs par visu uzņēmuma finanšu operāciju pārraudzību, stratēģisko vadību sniegšanu, atbilstības nodrošināšanu un sadarbību ar vadību, lai virzītu organizācijas finanšu stratēģiju un izaugsmi.

Vācijā finanšu direktora vidējā alga ir aptuveni 134 600 EUR. Dublinā, Īrijā, finanšu direktoru vidējā gada alga ir visaugstākā Eiropā – 170 000 EUR. Vidējā finanšu direktora alga ASV ir aptuveni 160 400 USD. Pati augstākā alga ir Sanfrancisko, Kalifornijā, kas ir par 25% virs valsts vidējā līmeņa.

Investīciju baņķieris: Investīciju baņķieri būs nepieciešami, lai atvieglotu finanšu darījumus un pārvaldītu uzņēmumu riskus. Vienlaikus tiem ir izšķiroša nozīme sarežģītu finanšu darījumu veicināšanā, palīdzot uzņēmumiem un organizācijām piesaistīt kapitālu. Būtībā investīciju baņķieri darbojas kā finanšu konsultanti, izmantojot savas zināšanas kapitāla tirgos, nozares zināšanas un analītiskās prasmes, lai palīdzētu klientiem sasniegt savus stratēģiskos un finanšu mērķus.

Vidējā alga gadā Vācijā: 107 500 EUR, ASV saskaņā ar Glassdoor datiem – 131 000 USD.

6. Projektu vadības speciālisti.

Projektu vadītājs: Pieaugot projektu sarežģītībai, projektu vadītājiem būs būtiska nozīme, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu projektu vadību.

Projektu vadītāji ir atbildīgi par projektu plānošanu, savlaicīgu izpildi un piegādi budžeta ietvaros un atbilstoši nepieciešamajām specifikācijām, efektīvi pārvaldot resursus, koordinējot komandas un sazinoties ar ieinteresētajām pusēm.

Paredzams, ka pieprasījums pēc projektu vadības profesionāļiem līdz 2030. gadam pieaugs par 33%, veidojot pieprasījumu pēc 25 miljoniem jaunu darba vietu visā pasaulē.

Pēc Payscale datiem Vācija vidējā pamatalga ir 79 000 EUR.

Projektu vadības profesionāļi (PMP) ASV nopelna, atkarībā no projektu veida uz sarežģītības pakāpes, no 69 100 līdz 253 750 USD.

7. Robottehnikas inženieri.

Robotikas inženieri ir atbildīgi par robotu sistēmu un tehnoloģiju projektēšanu, izstrādi un ieviešanu tādās vidēs kā, piemēram, pētniecības laboratorijas, ražošanas iekārtas, tehnoloģiju uzņēmumi, testēšanas vides un akadēmiskās aprindas. Viņi sadarbojas ar profesionāļiem no dažādām vidēm, lai izstrādātu novatoriskus robotu risinājumus.

Tiek sagaidīts, ka šajā nozarē notiks ārkārtīgi straujš izrāviens. Šobrīd ir plaši sastopami roboti medicīnā, rūpnieciskajā ražošanā, noliktavu apkalpošanā, loģistikā. Ar katru dienu parādās aizvien jaunas nozares, kurās tiek izmantoti roboti. Nesen Īlons Masks ir pievienojies Midjourney dibinātāju prognozei, ka līdz 2040. gadiem uz Zemes būs aptuveni 1 miljards cilvēkveidīgu robotu. Tāpēc nepieciešami būs speciālisti, kuri izstrādās un apkalpos šos robotus.

Vidējā alga gadā Vācijā: 93 700 EUR, ASV: 131 500 USD.

Jāapskata arī tādas profesijas, kurām nav nākotnes attīstības iespēju.

Paredzams, ka nākamajos 10 gados virkne profesiju pasaulē kļūs mazāk aktuālas tehnoloģiju un automatizācijas sasniegumu dēļ. Šīs profesijas ne vienmēr izzūd, jo pasaulē pastāv arī mazāk attīstīti reģioni, taču to loma un pienākumi nākotnē būtiski samazināsies.

Starp mazāk nozīmīgām profesijām paredzamas tādas, kas balstīsies uz manuālu darbu, mazāk kvalificētas specialitātes ražošanā, vienkāršie biroja un tradicionālie pakalpojumu darbi, lielākoties tādi, kas pakļauti automatizācijai un digitalizācijai.

1. Fotolaboratoriju darbinieki: pieaugot digitālajai fotogrāfijai, tradicionālā fotoattēlu izstrāde kļūst mazāk svarīga, tāpēc fotolaboratoriju darbinieki kļūst mazāk pieprasīti.
2. Datu ievades darbinieki: automatizācija un sarežģīta programmatūra arvien vairāk apstrādā uzdevumus, ko iepriekš veikuši datu ievades darbinieki, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc šiem speciālistiem.
3. Kasieri: pašapkalpošanās kases sistēmas un e-komercijas risinājumi samazina vajadzību pēc kasieriem mazumtirdzniecības veikalos.
4. Telemārketinga speciālisti: Paredzams, ka tiešsaistes mārketings un botu zvani aizstās telemārketinga darbiniekus.
5. Laikrakstu piegādātāji: sagaidāms, ka drukāto mediju lejupslīde un pāreja uz digitālajiem ziņu avotiem samazinās vajadzību pēc laikrakstu piegādes darbiem.
6. Mašīnrakstītāji vai transkripcijas speciālisti: speciālā attēlveidošanas un teksta pārveides runā programmatūras iespēju attīstība ļauj automātiski tulkot runāto vai rakstīto vārdu drukātajos dokumentos, samazinot vajadzību pēc mašīnrakstīšanas speciālistiem.
7. Komutatora operatori vai administratori: automatizētās telefonu sistēmas kļūst arvien izplatītākas, padarot cilvēku iesaistīšanos mazāk nepieciešamu.
8. Sociālo mediju vadītāji: paredzams, ka sociālo mediju uzdevumu automatizācija, izmantojot progresīvus algoritmus un mākslīgo intelektu, samazinās vajadzību pēc sociālo mediju vadītājiem.
9. Nodokļu administratori: mākslīgā intelekta algoritmi un nodokļu programmatūras kļūst arvien sarežģītākas, izslēdzot cilvēku pieļautās kļūdas, kas potenciāli ietekmēs 20% darba vietu šajā nozarē līdz 2030. gadam.
10. Pulksteņu remonta tehniķi: augstas kvalitātes viedpulksteņu un izturīgu digitālo pulksteņu lietošanas pieaugums grauj tradicionālo pulksteņu remonta nozari.

Darba tirgus turpinās strauji attīstīties un ir skaidrs, ka nākotnes vispieprasītākajām profesijām būs nepieciešamas specializētas prasmes, pielāgošanās spēja un vēlme pieņemt jaunas tehnoloģijas un nozares. Saglabājot informāciju par jaunajām tendencēm un ieguldot savā profesionālajā attīstībā, indivīdi var pozicionēt sevi, lai gūtu panākumus rītdienas darbos.

Tādēļ vissvarīgākais pie profesijas izvēles ir atrast tādu, kas atbilst personiskām interesēm un spējām, jo tikai pie šādu nosacījumu izpildes ilgtermiņā ir iespējams sasniegt gandarījumu un izaugsmi savā profesionālajā karjerā.

Andrejs Cinis ir uzņēmumu vadības konsultants.

The post Kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū appeared first on IR.lv.