Ar tādu pieeju — vienīgie
CUBE grupas veiksmi IT jomā Latvijā un ārpus tās robežām lielā mērā noteicis lēmums trim tās uzņēmumiem darboties daudzos projektos kopā, sniedzot klientam plašu nepieciešamo pakalpojumu klāstu
Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Portugālē — tās ir tikai dažas no valstīm, kurās pagājušajā gadā Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums CUBE sniedza savus pakalpojumus. Iespējams, netipiski daudziem biznesiem pandēmijā, CUBE 2020. gadā bija veiksmīgs: stabili auga 17 pastāvēšanas gados nostiprinātais apgrozījums, peļņa, kā arī darbinieku skaits.
Kā uzskata CUBE vadītāji Ģirts Strumpmanis, Mārtiņš Dambis un Ansis Šķibusts, kuri katrs nodrošina veiksmīgu grupas uzņēmumu CUBE Systems, CUBE Aģentūra un CUBE Mobile darbību, nostiprināt cienījamu reputāciju IT jomā Latvijā viņiem palīdzējusi gudra plānošana un patiesa interese risināt klientu vajadzības viskvalitatīvākajā veidā.
«Pamatā jau no paša sākuma domājām nevis par to, kā ātrāk nopelnīt, bet arī par to, kā nosegt dažādās mūsu nozares biznesa vajadzības. Viens no mūsu uzņēmuma pamatdibinātājiem ir programmētājs, viens — dizainers, vēl viens — kompetents biznesa vadībā un stratēģijās. Tie ir pamatpakalpojumi, ko piedāvājam saviem klientiem. Nevis vienkārši dizainu un vienkārši programmēšanu, bet visu šo kompleksu,» skaidro Mārtiņš Dambis. «Nekad neesam bijuši klasiskie izstrādātāji, kas saņem uzdevumu un vienkārši to izdara. Mēs katrā no projektiem tiešām iedziļināmies, ejam uz to, lai risinājums būtu efektīvs,» saka Ansis Šķibusts.
Un Ģirts Strumpmanis piebilst: «IT projekti parasti ilgst sešus, deviņus mēnešus, pat gadu, tādējādi ar klientu izveidojas attiecības, kas attīstās, — mēs tiešām gribam strādāt ar saviem klientiem ilgtermiņā.»
Protams, reputāciju nav iespējams uzbūvēt vienā dienā. Pirmās CUBE izstrādātās mājaslapas bija saistītas ar maziem nekustamo īpašumu projektiem, taču kādā brīdī tika nonākts līdz tādiem klientiem kā Elektrum, Rimi un Circle K Eiropas līmenī. Latvijas IT uzņēmums strādā ar Eiropas Circle K personāla nodaļu un produktus izstrādā uzreiz deviņām valstīm. Šobrīd sākuši arī pirmo projektu ASV Circle K personāla nodaļai.
Saprast lietotāju
Kā stāsta CUBE uzņēmumu vadītāji, informācijas tehnoloģiju biznesā ir svarīgi zināt lietotāju, ievērot lietotāja intereses un reizēm spēt klientam — uzņēmuma īpašniekam — pateikt: labi, mēs saprotam, ka tevi interesē viena lieta, bet tavu lietotāju interesē kaut kas pavisam cits. «Tās bieži ir pat tik elementāras lietas kā terminoloģija,» skaidro Mārtiņš. «Kādus pakalpojumus vai mājsaimniecības rēķinu var nosaukt par «apmaksas dokumentu» vai par «rēķinu». Protams, uzņēmumi izvēlas nosaukumu, balstoties savā iekšējā terminoloģijā, bet klienti šo informāciju var uztvert citādi.»
Viens sens piemērs, kas raksturo šo tēmu: uzņēmums, kurš vērsies pie CUBE pēc pakalpojuma, iekšēji lietojis terminu «abonenti». «Mērķauditorija, kas nāca uz jaunizveidotās sistēmas testiem, kartītes ar «abonentiem» vispār lika malā, jo viņi nesaistīja sevi ar abonentiem, viņi sevi sauca par klientiem. Galu galā pēc mūsu testiem uzņēmums mainīja visu iekšējo struktūru, un abonentu daļa pārtapa par klientu servisu,» atceras Ansis.
«Mums CUBE nav mārketinga budžeta, visus 17 gadus vienmēr esam strādājuši tā, lai mūsu projekti runātu paši par sevi un aiznestu mūsu vārdu tālāk jauniem klientiem. Tā ir ļoti būtiska atziņa,» viņš rezumē.
Kā latvieši konkurē pasaulē, kur jācīnās ar labiem Āzijas valstu, Austrumeiropas kolēģiem, kuru darbs ir līdzvērtīgi kvalitatīvs, bet izmaksā mazāk nekā rietumvalstu IT? «Runājot par starptautisko arēnu, bieži satiekamies ar ukraiņiem, baltkrieviem un indiešiem un redzam, ka latvietis ir dārgāks, bet labāks,» stāsta Ansis. Latviešos klienti novērtējot lielāku rūpīgumu un to, ka tiešām aizies līdz ceļa galam. «Rūpība un ieinteresētība ir tas, ko cilvēki pamana un izceļ,» saka Mārtiņš.
Uzņēmēji uzskata, ka Latvijas IT uzņēmumi pilnīgi noteikti ir daļa no visas pasaules ekosistēmas, bet lētāki. Salīdzinot ar topa segmentu Skandināvijā un Rietumos, topa segments Latvijā esot lētāks, bet vienlaikus dārgāks nekā mazāk kvalitatīvais segments Rietumos.
«Ir iespējams strādāt attālināti ar starptautiskiem klientiem, mēs to esam darījuši jau gadiem pirms pandēmijas, bet miljonu pelnīšana ir mīts. Mūsu pieredze ir tāda pati kā nozarei kopumā: kādi 5—10% peļņas no apgrozījuma. Mums varbūt ir liels apgrozījums, bet arī ļoti lielas darbinieku algas un dažādi citi izaicinājumi, kuros jāinvestē, ja gribam nodrošināt kvalitāti,» stāsta Ģirts.
Šobrīd CUBE uzņēmumos strādā 70 darbinieku: IT projektu vadītāji, biznesa analītiķi, programmētāji, tehniskie direktori, manuāli automātiskie testētāji. Pēc kompetencēm viņu darbs iedalīts trīs sīkākās komandās — CUBE Systems, CUBE Mobile, CUBE Agency. Komandas ir sadalītas tādēļ, ka katrā no biznesa virzieniem notiek gan līdzīgi, gan pietiekami atšķirīgi procesi, lai vienlaikus specializētos un tajā pašā laikā strādātu kopā. Citiem vārdiem sakot, komandā ir lietojamības nodaļa, dizaina nodaļa, tehniskā nodaļa un klientu serviss ar projektu vadītājiem. Un arī saturs.
«Mēs izstrādājam saturu gan mājaslapām, gan sociālajiem tīkliem. Principā varam nosegt pilnu ciklu ar visu, kas klientam nepieciešams mājaslapas izstrādei. Lielais ieguvums ir tad, kad visi iesaistītie speciālisti var sadarboties. Mēs visi esam zem viena jumta, un kopīgie risinājumi ir gan daudz vieglāki izstrādei, gan arī daudz rezultatīvāki,» paskaidro Ģirts.
Sākotnēji trīs uzņēmumu jeb trīs darba virzienu zem viena jumta nebija. «Mēs bijām četri cilvēki, kuriem bija liels «draivs» izmainīt pasauli un programmēt lapas,» Mārtiņš atceras 2004. gadu. Tajā fāzē ļoti daudz mācījušies. Mārtiņš stāsta: «Mēs bijām sev uzbūvējuši reputāciju kā radoša digitālā aģentūra, kas prot dizainu, lietojamību un banerus. Lai gan mums bija kompetence realizēt jaudīgus IT projektus, katru reizi, kad satikāmies kādā konkursā, visi domāja: ai, tie jau tie baneru taisītāji! No šīs pieredzes dzima vēlme atdalīt zīmolu un atsevišķu komandu, kas laika gaitā ir pielāgojusi procesus, lai IT izstrāde būtu tieši tāda, kādu vajag šī tipa projektiem.» Ambiciozi attīstoties, 2009. gadā uzņēmums nonāca arī pie mobilo lietotņu izstrādes CUBE Mobile virziena.
Interesanti, ka visi trīs CUBE uzņēmumu vadītāji nav IT speciālisti, bet ar biznesa vadības izglītību. Mārtiņu Dambi kā jauno uzņēmēju šī joma ieinteresēja, kā pats smejas, kopš Stīvs Džobss pasaulei parādīja aifonu.
Mārtiņš sāka izstrādāt lietotnes un jau 17 gadus ar lielu interesi seko IT attīstībai pasaulē. Ansis Šķibusts uzņēmumā ienāca pirms 10 gadiem — sāka kā resursu plānotājs, finansists. Uzņēmumā viņš auga un pēdējos piecus gadus ir aģentūras vadītājs. Ģirts Strumpmanis CUBE pievienojās pirms trim gadiem un sāka nodarboties ar procesu vadību.
Covid-19 krīzē — uz augšu!
Pandēmijas gads daudziem biznesiem iesitis sāpīgi, bet CUBE savas iespējas paplašinājis. Vai tās ietekmējusi nepieciešamība pēc internetveikaliem? «Tas, kas notika pagājušā gada martā, kad pēkšņi katram veikalam vajadzēja internetveikalu, bija joks nozares kontekstā, jo nav iespējams uztaisīt kaut ko ātri, lai tas būtu lielisks produkts un labi strādātu,» stāsta Mārtiņš. «Runa nav tikai par internetveikalu, bet par biznesu kopumā. Sabiedrība ir nonākusi situācijā, kad ļoti strauji ir jāapgūst interneta lietošana un jauni iepirkšanās paradumi. Loģiski, ka pieprasījumam seko piedāvājums ar dažādiem produktiem, un tas kādam jāuzražo. Ne tikai mēs, arī visa nozare šajā kontekstā izjutusi jaunu klientu pieplūdumu vai esošo klientu jaunu virzienu meklējumus. Šis ir bijis ļoti darbīgs gads.»
Uzņēmumi pandēmijā vērsušies pie CUBE tieši pēc audita, saprotot, ka klientiem kaut kas nepatīk ar esošo tehnisko izstrādātāju. Risinājuši arī e-platformu tehniskās kapacitātes palielināšanu.
Krīzes laikā auguši labās reputācijas dēļ. «Šo gadu laikā mums izveidojusies klientūra ar savas nozares līderiem. Vēl mums ir Latvijas eksporta veiksmes stāsti un jaunuzņēmumi, kas veido savus biznesa instrumentus un pie mums vēršas pēc tehniskās palīdzības,» skaidro Ansis. Vai IT biznesā tiek dalīti klienti, ar ko kompetenču dēļ sadarbojas, ar ko ne? Mārtiņš stāsta: «Pēc jomām pilnīgi noteikti nešķirojam. Skatāmies individuāli un nestrādājam ar agresīvi savstarpēji konkurējošiem klientiem. Ir jomas, ar ko mums ir grūtāk strādāt. Ik pa laikam kāds cenšas mums pasūtīt spēļu izstrādi. Var jau būt, ka mēs to varētu, bet tas ir kaut kas pilnīgi cits. Ir arī nišas banku nozarē, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas kompetences, lai spētu efektīvi darboties. Mēs izvēlamies tādas nozares, kurās mums ir kompetence ne tikai programmēšanā, bet arī pašā biznesā.»
No finanšu aspekta CUBE vadītāji uzņēmuma attīstību sauc pat par garlaicīgu — bez lieliem iekritieniem un lēcieniem. Stabili visu laiku uz augšu. Skaitļi ir mazāk spoži tajos gados, kad vairāk ieguldījuši. Šobrīd lielākā problēma ir darbinieki, jo jaudīgiem projektiem tos gribētos vairāk. Ģirts stāsta, ka pagājušā gada pavasarī daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtraukuši darbu un jauni darbinieki tad uz laiku pieteikušies CUBE paši. «Ir 2021. gada aprīlis, daļa ekonomikas strauji atdzīvojas, un šie uzņēmumi darbiniekus pieņem atpakaļ. Tāpēc var teikt, ka darbinieku ziņā esam atpakaļ 2019. gada līmenī.»
Vaicāti, vai dzīvē kā patērētāji saskaras ar pašu veidotajiem produktiem un tos novērtē, CUBE puiši saka: jā, diendienā! Mārtiņš stāsta: «Manā vērtību skalā sasniegums ir aizbraukt uz Rimi un redzēt, ka cilvēks pie kases izvelk telefonu un noskenē kodu. Tas ir mūsu un Rimi sadarbības nopelns. Tas ir ļoti progresīvs uzņēmums, un liels prieks ar viņiem kopā strādāt.»
Ansis dzirdējis, ka cilvēki saka — ja šo risinājumu veidojis CUBE, tad viss ir kārtībā. «Tādos brīžos ir sajūta, ka mēs darām lietas pareizi, un to novērtē gan nozare, gan lietotājs. Runājot par apbalvojumiem, esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis gan reklāmas, gan IT nozares augstākos apbalvojumus. Ir ļoti forši, ka iekšēji izdevies to savienot: no IT mums ir kārtība, bet no reklāmas — forša atmosfēra un komanda, neesam aizrāvušies ar birokrātiju.»
Ģirtam prieks par to, ka no klientiem dzird komplimentus par procesu caurspīdīgumu un to, ka viņi jūt rūpes. «Mums rūp ne tikai rezultāts, bet arī tas, kā mēs strādājam ikdienā.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Mēs redzam, kā izdarīt labāk digitālajā vidē, un tad rezultāta panākšana kļūst par nepieciešamību. Kad ieguvums ir gan pasūtītāja biznesam, gan viņa klientam, mēs esam laimīgi. Katrs grib būt noderīgs.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Nedomāšana par peļņu. Peļņa ir uzņēmuma ilgtspējas un veselīguma rādītājs. Nav peļņas = nav naudas un enerģijas, ko ieguldīt attīstībā, un viss beidzas.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Pārliecinies, vai radi klientam pietiekamu vērtību, par kuru viņš ir gatavs maksāt! Biznesa gadījumā primāra ir klienta vajadzība un tikai tad pašrealizācija.
The post Ar tādu pieeju — vienīgie appeared first on IR.lv.