Ar indi un detonatoriem

Krievu spiegi jau divas reizes mēģinājuši noindēt ieroču tirgotāju Emiliānu Gebrevu. Tagad atklājies, ka viņi atbildīgi arī par šī tirgotāja munīcijas krājumu iznīcināšanu Čehijā

Emiliāns Gebrevs vizuāli neatbilst priekšstatam par ietekmīgu ieroču tirgotāju. Drīzāk atgādina pieticīgu vectētiņu, kuram uzvalka un kaklasaites vietā patīk valkāt futbola krekliņus un polo kreklus. Pats stūrē auto un uzstāj, ka ir maznozīmīga persona ārpus savas dzimtās Bulgārijas.

Taču pagājušajā nedēļā kļuva skaidrs, cik nozīmīgs ir Gebrevs Krievijas militārās pretizlūkošanas pārvaldes elitārās specvienības skatījumā. Dažas dienas pēc tam, kad Čehijas varas iestādes publiski apsūdzēja šo krievu specvienību nr. 29 155 par sprādzienu sarīkošanu munīcijas noliktavā 2014. gadā un divu cilvēku nāvi, Gebrevs pats atklāja, ka noliktavās tika glabātas arī viņa preces. Tieši viņa krājumi bija galvenais uzbrukuma mērķis, saka čehu amatpersonas.

Šīs atklāsmes ir jauns un pārsteidzošs notikumu pavērsiens, zinot, ka specvienība divas reizes centusies nogalināt arī pašu Gebrevu. Bulgāru varas iestādes stāsta, ka 2015. gadā krievu specvienības virsnieki ieradās Bulgārijā un saindēja biznesmeni ar vielu, kas līdzinās tai pašai nervu indei Novičok, kas izmantota gan pret bijušajiem spiegiem, gan pret neatlaidīgiem prezidenta Vladimira Putina kritiķiem. Kad pirmais Gebreva indēšanas mēģinājums izgāzās, virsnieki atgriezās Bulgārijā atkārtoti un mēģināja vēlreiz.

Līdz šim nebija īsti skaidrs, kāpēc krievi tik apņēmīgi centās novākt Gebrevu. Tagad čehu atklājumi papildina pierādījumus, ka Kremlis izsekoja viņa biznesa darījumus. 

Atbildot uz The New York Times e-pastu, Gebrevs pats apliecina, ka tik tiešām glabājis munīciju militārajā noliktavā Čehijā, un apstiprina to, ko ilgu laiku bija noliedzis: viņa kompānija Emco piegādāja militāro ekipējumu Ukrainai kopš 2014. gada, kad Krievijas armijnieku un izlūkdienestu atbalstīti separātisti sāka karu ar ukraiņu spēkiem.

Šis jaunums par krievu specvienības iesaisti Čehijā notikušajos sprādzienos ir kārtējais papildinājums 29 155. vienības veikto operāciju sarakstā, vienlaikus uzkurinot jaunas kaislības starp Krieviju un Rietumiem.

Pagājušajā ceturtdienā Čehijas valdība paziņoja, ka izraidīs no valsts līdz pat 60 krievu diplomātiem papildus tām 18 personām, kuras čehi uzskata par specdienestu aģentiem un kuras izraidīja jau dažas dienas iepriekš. Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība šajā valstī varētu tikt gandrīz pilnībā izjaukta. Kremlis apsolījis atbildēt līdzīgi un jau izraidījis 20 amatpersonas no Čehijas vēstniecības Maskavā. 

Šī demaršu apmaiņa sekoja tikai dažas dienas pēc tam, kad arī ASV paziņoja par 10 krievu diplomātu izraidīšanu un jaunu sankciju noteikšanu kā sodu par milzīgo kiberuzbrukumu ASV valdības datoru sistēmām, kuru īstenošanā Baltais nams apsūdz Krievijas ārējās izlūkošanas aģentūru. 

Artilērijas munīcija Ukrainai

Vienība nr. 29 155 Eiropā rosījusies jau gadiem ilgi, pirms to pamanīja Rietumu izlūkdienesti. Tieši šī vienība 2018. gadā neveiksmīgi centās noindēt bijušo krievu spiegu Sergeju Skripaļu, kas dzīvoja Anglijā. Kopš šī incidenta atklātībā nonākuši arī citi specvienības roku darbi. Piemēram, pērn amerikāņu prese publicēja ASV Centrālās izmeklēšanas pārvaldes izvērtējumu, kas liecina, ka krievu specvienības virsnieki slepus izmaksājuši naudas balvas krimināliem kaujiniekiem Afganistānā kā atlīdzību par uzbrukumiem amerikāņiem un citiem koalīcijas spēkiem.

Bulgāru prokurori jau 2020. gada janvārī izvirzīja apsūdzības trim virsniekiem no 29 155. vienības un izdeva aresta orderi. Vienlaikus tika publiskots novērošanas kameru ieraksts, kurā redzams, ka kāds virsnieks garāžā Sofijā uztriepj indi uz Gebrevam, viņa dēlam un uzņēmuma augsta līmeņa vadītājam piederošu automašīnu durvju rokturiem.

Gebrevs šaubās, vai specvienība rīkojusies vienatnē, un dod mājienu: pat ja krievu slepkavas tiešām ir atbildīgi par viņa indēšanu, visticamāk, tie sadarbojušies ar biznesmeņa ienaidniekiem pašā Bulgārijā.

Ar Gebrevu esmu klātienē ticies vairākas reizes 2019. gada vasarā un rudenī, esmu pat izvadāts ekskursijā pa vienu no viņa munīcijas rūpnīcām pie Bulgārijas pilsētas Montanas. Tur tiek ražoti dažādu kalibru mīnmetēju šāviņi, kas zaļās kastēs aizceļo pa visu pasauli. Tolaik viņš nepieminēja savu saistību ar spridzināšanām Čehijā un diezgan negribīgi runāja arī par abiem indēšanas gadījumiem. «Ja tās būs kaut kādas avīžu klačas, tad es par to nerunāšu,» viņš paziņoja kādas tikšanās sākumā.

Diezgan mazrunīgs Gebrevs bija arī par savas kompānijas attiecībām ar Ukrainu. Sākotnēji apgalvoja, ka esot apturējis visas munīcijas piegādes šai valstij jau 2014. gada kara sākumā. Taču pagājušajā piektdienā viņš tomēr atklāja, ka Emco parakstīja līgumus ar «autorizētām ukraiņu kompānijām» 2014. gada nogalē, tas ir, pēc kara sākuma. Citā, mazliet agrāk atsūtītā e-pastā viņš uzstāja, ka Čehijas noliktavās glabātā munīcija nebija paredzēta Ukrainai.

Gan kāda pašreizējā, gan bijusī ukraiņu amatpersona, kuri, runājot par klasificētu militāro informāciju, vēlas palikt anonīmi, stāsta, ka 2014. gadā noslēgtajā līgumā ar Emco bija paredzēts piegādāt artilērijas munīciju Ukrainas armijai. Lai novērstu krieviem simpatizējošu Bulgārijas valdības locekļu pretdarbību un sūtījuma bloķēšanu, kastes marķētas kā krava uz Taizemi. (Gebrevs noliedz, ka uz kastēm jelkad būtu norādīti viltus eksporta mērķi.)

Krievijas valdība par plānotajām piegādēm uzzināja tik un tā, stāsta bijusī amatpersona, un sāka izdarīt spiedienu uz Bulgārijas valdību, lai piegādes apturētu. Militārās palīdzības sniegšana Ukrainai jau kopš 2014. gada būtu kā spēlēšanās ar uguni.

Bulgārijā tas bija politiski nestabils laiks. Pēc gandrīz gadu ilgušiem prodemokrātisko spēku protestiem 2014. gada jūnijā krita kreisā valdība, kuru uzskatīja par Kremļa marionetēm. Tajā pašā laikā Krievija veica Krimas aneksiju, un 2014. gada pavasarī sākās kaujas arī Ukrainas austrumos. Krievu specvienības sāka slepus rosīties arī pārējā Ukrainas teritorijā, nogalinot vairākas nozīmīgas ukraiņu armijas un izlūkdienesta amatpersonas, kurām bija svarīga loma Austrumukrainas karā.

Pagājušajā nedēļā sasauktā preses konferencē Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka sprādzieni ir «vēl nebijis uzbrukums uz čehu zemes», vienlaikus uzsverot, ka patiesais mērķis nebija viņa valsts, bet gan «preces, kas pieder bulgāru ieroču tirgotājam». Abi sprādzieni, kas notika 2014. gada oktobrī un decembrī, sākotnēji tika raksturoti kā tehniska kļūme. Arī tagad — septiņus gadus vēlāk — aizvien nav skaidrs, kā čehu izmeklētāji nonāca pie atklājuma, ka tā bijusi krievu sabotāža.

Čehijas drošības dienesti ir identificējuši divas aizdomās turētas personas, kuras valstī ieradās neilgi pirms sprādzieniem un apmeklēja noliktavas pie Vrbetices pilsētas, izliekoties par pircējiem no Tadžikistānas bruņotajiem spēkiem. Viltus uzvārdi — Ruslans Boširovs un Aleksandrs Petrovs —, kas tika uzrādīti, lai iekļūtu noliktavā, ir tieši tādi paši, kas tika izmantoti četrus gadus vēlāk, kad divi vīrieši Anglijā centās noindēt Skripaļu.

Mierlaika šoks

Čehija jau sen ir atspēriena placdarms krievu izlūkdienestu operācijām, uzskata drošības eksperti Rietumos. Krievijas vēstniecība Prāgā ir viena no lielākajām Eiropā. Visi 18 cilvēki, kurus Čehija izraidīja 17. aprīlī, tiek uzskatīti par spiegiem. 

Viena no šīm personām — Viktors Budjaks — diplomātisko akreditāciju saņēma 2020. gada sākumā un pildīja militārā atašeja vietnieka pienākumus. Agrāk viņš ir bijis viens no 29 155. vienības vecākajiem virsniekiem un, visticamāk, pēdējos gados bijis iesaistīts šīs specvienības aktivitātēs gan Čehijā, gan citur Austrumeiropā, stāsta kāda Eiropas drošības amatpersona, kas sekojusi Budjaka karjerai.

Visas pazīmes liecina, ka noliktavas saspridzināšana bija viena no Kremļa prioritātēm. Britu izmeklējošās žurnālistikas vietne Bellingcat noskaidrojusi, ka 29 155. vienības komandieris ģenerālmajors Andrejs Averjanovs, izmantojot viltotus dokumentus, dažas dienas pirms sprādziena tranzītā ceļojis cauri Vīnes lidostai un, iespējams, aizbraucis līdz Čehijas pilsētai Ostravai, kur operācijas laikā bija apmetušies divi vīrieši ar Petrova un Boširova uzvārdiem, liecina čehu varas iestāžu savāktā informācija.

Fakts, ka krievu spiegi īstenojuši militāra stila sabotāžu mierlaika apstākļos, satriecis daudzus cilvēkus Eiropā. «Domāju, ka ne tikai Čehijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs ir šoks,» saka Dāvids Štuļiks no Prāgā bāzētā Eiropas Drošības politikas vērtību centra. «Tas tikai parāda, kāda ir Krievijas attieksme pret mūsu valstīm.»

The post Ar indi un detonatoriem appeared first on IR.lv.