Mārtiņa Zariņa spīts un neatlaidība ceļā uz doktora grādu un docenta vietu universitātē Japānā

Ja vienas durvis aizveras, jārāpjas pa logu. Ja tas aizkrīt, jālien iekšā pa skursteni. Jābūt gatavam, ka daudzviet dzirdēsi "nē" un dažbrīd jutīsies nelaimīgs – kā klejotājs tuksnesī bez skaidras atbildes, kad dabūsi ūdeni un kad tiksi ārā no smiltīm. Aptuveni šāds bija teātra režisora un komponista Mārtiņa Zariņa ceļš, līdz viņš Japānā, Kjūšū Universitātē, ieguva maģistra, tad doktora grādu un tagad docenta vietu. Šajā ceļā viņš guvis daudz mācību, bet Japāna viņa dzīvē ienāca nejauši, taču ar sajūtu, ka tā ir viņa dzīves misija – kādu laiku tur padzīvot, izdarīt svarīgas lietas un atgriezties ar milzu pieredzes bagāžu Latvijā.