Ilze Kļaviņa, šķībdziedāšanas vakaru rīkotāja

Dziedāšana ir Ilzes Kļaviņas neatņemama dzīves daļa jau kopš bērnības, kad kopā ar ģimeni viņa bieži sēdās ap lielo saimes galdu, lai ļautos melodiskai vakarēšanai. Mūzika Ilzei sekojusi arī vēlāk dzīvē — tradicionālās kultūras lokā viņa pazīstama kā Putnu māte, jo jau vairākus gadus vada folkloras kopu Putni.

Sarunās ar cilvēkiem Ilze pēdējā laikā arvien biežāk pamanījusi tādus izteicienus kā «es nemāku dziedāt» vai «es nedziedu nemaz». Paziņu teiktais bija aizķēries Ilzes domās. «Ko tas vispār nozīmē — mācēt dziedāt? Cilvēks, kurš māk runāt, var arī dziedāt,» Ilze prātojusi. Viņasprāt, dziedāšana ir process, ko var praktizēt gan tie, kuriem ir talants, gan tie, kuri, pēc citu domām, dzied šķībi — vajagot tikai darīt, un ar laiku kļūs labāk. 

Bet ko lai dara, ja par savu balsi ir kauns? Daudziem dziedāšanas tēma ir sāpīga, jo ik pa laikam uzpeld atmiņas par skolas laikiem, kad kora diriģents palūdzis dziedāšanas vietā labāk plātīt muti vai, vēl trakāk, kāds ir aizrādījis par balss šķībumu. Kauns un bailes sastindzina, cilvēks var nedziedāt pat visu atlikušo mūžu. «Tādu gadījumu ir daudz. Ir cilvēki, kuriem patīk dziedāt, bet viņi to atļaujas darīt tikai vienatnē,» novērojusi Ilze. Daudz esot arī tādu, kuri labprāt ļautos dziedāšanai, bet savu ikdienu nespēj apvienot ar regulārajiem koru mēģinājumiem un koncertiem.

Pārdomas par šo nerealizēto vēlmi likušas Ilzei sarosīties. Ātri vien radās ideja par šķībdziedāšanas vakariem. «Nosaukumu iedvesmoja visi cilvēki, kuriem šis vakars ir radīts. Tas arī mazina bailes un likmes, varbūt rada arī zināmu drošības vai pieņemtības sajūtu,» stāsta Ilze, kuras vadītajā Lēdurgas Kultūras namā janvāra beigās norisinājās pirmais šķībdziedāšanas vakars.

The post Ilze Kļaviņa, šķībdziedāšanas vakaru rīkotāja appeared first on IR.lv.